«Auto nomas uzņēmumu līzinga darījumi 2015. gadā Latvijā sastādīja apmēram 15% no korporatīvajos darījumos iegādātām jaunajām automašīnām. Šādu darījumu ietekme Latvijas auto līzinga nozarē ir būtiska, piemēram, 40 automašīnu lielas nomas flotes iegāde mēneša griezumā sastāda apmēram 6-8% no auto līzinga darījumiem. Auto nomas nozarē aktīvi ir tie auto importētāji un dīleri, kuriem ir izstrādāti speciāli piedāvājumi auto nomas uzņēmumiem. Auto tirgotāji šos nomas darījumus izmanto arī savas markas atpazīstamības un popularitātes celšanai, gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu un ārvalstu uzņēmēju vidū. Gadījumos, kad pats ārzemēs nomāju automašīnu, tad parasti izvēlos marku un modeli ar kuru līdz šim neesmu braucis, tādejādi izmēģinot un salīdzinot dažādus auto. Ņemot vērā būtiskos auto nomu iepirkumu apjomus, kā blakus efekts jāmin nomas nonākšana otrreizējā tirgū līzinga perioda beigās, kas var radīt mazlietotu automašīnu piedāvājuma piesātinājumu uz pāris mēnešiem.», komentē Nordea Finance valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.
Televīzijā šobrīd ir redzama reklāma par mobilā interneta bez ātruma un apjoma ierobežojuma Latvijā, akcentējot to, ka Latvija tagad un vismaz šajā ziņā ir daudz lielāka iespēju zeme par Ameriku. Patiešām apsveicami, aizraujoši un galvenais ļoti pozitīvi! Šai pat laikā ziņu portālos varam lasīt, ka Latvija ir nerezidentu naudas atmazgāšanas lielvalsts. Daži teiks, ka arī apsveicami, bet pilnīgi noteikti ne pozitīvi. Ja nolaižamies tuvāk pie zemes, tad lietotu automobiļu tirdzniecība noteikti ir viena no nākamajām iespējām, kas Latvijā paver (vismaz līdz šim) gandrīz neierobežotas iespējas raust (ne nopelnīt) naudu. Atslēga gan nav niansēta tirgus pārzināšana, menedžmenta ģēnijā, klientu apkalpošanas kultūrā vai spējā piegādāt kvalitatīvus automobiļus. Diemžēl… Atslēga ir spējā griezt PVN karuseļus, viltot iegādes dokumentus, sagrozīt odometra rādījumus un noklusēt automobiļa vēsturi, jo visa tā rezultātā prece kļūst lētāka. Rezultātā Latvijā ir lētākie automobiļi Eiropas Savienībā, ja nu vienīgi izņemot Lietuvu un dažas Balkānu valstis un tas viss ņemot vērā, ka paši automobiļus neražojam. Valsts katru gadu šajos darījumos zaudē vairākus desmitus miljonus eiro. Smieklīgi! Protams, visā šajā jūklī ir arī patiešām kvalitatīvi tirgotāji, bet diemžēl tādu ir ārkārtīgi maz. Pagājušais gads bija zīmīgs ar to, ka Auto Asociācijai beidzot izdevās pievērst CSDD un VID uzmanību tam kā lietas notiek patiesībā un gūt šo institūciju partnerību. Ir gūtas atziņas, sapratne un tagad viss ir atkarīgs tikai no vēlmes lietas sakārtot. Igaunija šo vingrinājumu izpildīja pirms mums un tas prasīja tikai divus gadus, lai tirgus attīrītos no krāpniekiem un valsts piepildītu budžetu, kas Latvijā katru gadu ir valdības krišanas drauds.