Visi protestētāju aicinājumi uz sarunām no LVM puses esot ignorēti bez jebkādiem komentāriem vai skaidrojumiem, un kailcirte tomēr turpināta. Biseniece pastāstīja, ka nocirsti esot jau 13 hektāri tūrisma ceļa malā, bet vides aizstāvji lūdz necirst pārējos divus meža apgabalus, kas arī atrodas tūrisma ceļa malā.
Tikmēr LVM pārstāvji norādīja, ka uzņēmums) piecos gados saskaņā ar apsaimniekošanas plānu rekreācijas ekomežā «Vilkukalna-Krievu kalnu masīvs» (Īles mežs) gatavojas izcirst 130 hektārus jeb mazāk nekā 0,5% no kopējās teritorijas. Masīva apsaimniekošanas mērķi atbalsta gan kailciršu, gan izlases ciršu lietojumu teritorijā.
LVM norāda, ka, realizējot kailcirtes priežu mežos un saglabājot dabiskam mežam raksturīgās struktūras, tiek atdarināts liela mēroga dabiskais traucējums - meža degšana, tai sekojošā augsnes sagatavošana veicina augsnes virskārtas mineralizāciju. Savukārt, realizējot izlases un pakāpeniskās cirtes, tiek atdarināti zemas intensitātes dabiskie traucējumi - vējgāzes, atsevišķu koku izgāšanās, slimību un kaitēkļu bojājumi.
Pēc valsts mežzinātnes institūta «Silava» arhīvā esošajiem meža inventarizācijas datiem, 1928.-1938.gadā šajā mežu masīvā 88% gadījumu koksne tika iegūta, saimniekojot kailcirtē, bet 12% pakāpeniskajā cirtē. Līdz ar to gandrīz visas audzes jeb aptuveni 90%, kas masīvā šobrīd nodrošina rekreācijas un dabas vērtības, ir radušās pēc kailcirtēm.
Tāpat apsaimniekošanas plāns paredz nodrošināt, lai ekomeža teritorijā būtu vismaz 30% audžu, kas vecākas par 70 gadiem (šobrīd ir 49%), plānot kailcirtes ne tuvāk par 100 metriem no izcirtuma vai jaunaudzēm, kas nav sasniegušas sešu metru augstumu, ja plānotās cirsmas un minētā izcirtuma vai jaunaudzes kopējā platība pārsniedz piecus hektārus. Tāpat paredzēts neveikt mežizstrādi pavasarī-vasarā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim, izņemot bojātu koku cirtes.