Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Ilggadējs VID darbinieks skaidrā naudā uzkrājis vairāk nekā 87 000 eiro

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Ilggadējs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieks Jurģis Kijoneks, kurš savulaik zaudējis pielaidi valsts noslēpumam, skaidrā naudā uzkrājis vairāk nekā 87 000 eiro, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».

Tieši Kijonekam esot vislielākie skaidrās naudas uzkrājumi no visām VID Finanšu policijas pārvaldē (FPP) un Muitas policijas pārvaldē strādājošajām vadības līmeņa amatpersonām.

Kā pārliecinājās LETA, Kijoneks savā amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu norādījis, ka skaidrā naudā ir uzkrājis 71 000 eiro un 20 000 ASV dolāru. Savukārt bankās viņš glabā ap 3500 eiro.

Kā vēstīja «De facto», Kijoneks pirms vairākiem gadiem bija liecinieks žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefonsarunu lietā. Šīs sarunas noklausījās FPP darbinieki. Laikraksts «Diena» savulaik rakstīja, ka arī Kijoneks noklausījies daļu Jaunalksnes telefonsarunu. Turklāt Kijoneka pienākumos bijis atklāt šādu rīcību un sodīt vainīgos, taču tas neesot noticis.

Vēlāk Kijoneks zaudējis pielaidi valsts noslēpumam, taču viņa karjera VID ar to neesot beigusies. «De facto» vaicāja VID ģenerāldirektores vietniekam noziedzības apkarošanas jomā Kasparam Čerņeckim, vai saglabāt Kijoneku vadošā amatā bijusi viņa iniciatīva, uz ko Čerņeckis atbildēja, ka tik senus notikumus nevar atcerēties. «Varbūt arī mana ideja. Pieļauju, ka jā. Viņa zināšanas, pieredze un darbaspējas ir ļoti augstas, tādēļ arī tika pieņemts lēmums, ka viņš paliek Finanšu policijā,» raidījumam sacīja Čerņeckis.

Tieši Kijoneks starp kolēģiem savulaik saņēmis arī vērtīgāko mantojumu - 80 000 latu no kāda Aleksandra Neilanda. Iespējams, tas bijis dzīvoklis Rīgā. Savukārt FPP daļas vadītājs Māris Vītols palielu mantojumu - 72 009 latus - saņēmis no sava tēva. Arī gadu iepriekš tēvs Vītolam uzdāvinājis 8000 latu. Ne Kijoneks, ne Vītols uz «De facto» jautājumiem par viņu uzkrājumiem un darījumiem līdz piektdienas vakaram neesot atbildējuši.

Iespaidīgus aizdevumus deklarējis arī Kijoneka kolēģis, FPP nodaļas vadītājs Dainis Peļniks. 2014.gadā viņa izsniegto aizdevumu kopsumma bijusi 80 000 eiro. Nekustamo īpašumu burbuļa laikā Peļniks veicis iespaidīgus darījumus un nopelnījis 235 000 eiro. Daļu naudas viņš ieguldījis dažādos fondos, bet lielāko daļu ilgstoši glabājis skaidrā naudā, līdz beidzot 2011.gadā 80 000 eiro kādam aizdevis. Taču arī Peļniks par saviem darījumiem uz «De facto» vēstuli neesot atbildējis.

Savukārt Kijoneks pirms vairākiem gadiem aizdevis naudu saviem amata brāļiem. Piemēram, bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekam Aigaram Prusakam, kurš bija iesaistīts «Latvenergo» lietas izmeklēšanā, Kijoneks aizdevis 7000 latu. Tāpat pirms pieciem gadiem Kijoneks saņēmis 80 000 eiro no Normunda Margeviča un 20 000 eiro no Ligitas Margevičas. Tieši tāda paša apmēra summas Kijoneks iepriekš kādam aizdevis.

«De facto» no Kijoneka neesot izdevies uzzināt, vai Margevičs, no kura viņš saņēmis naudu, ir bijušais Ekonomikas policijas inspektors, kurš savulaik nonāca tiesas priekšā saistībā ar iesaistīšanos gaļas kontrabandas lietā.

Svarīgākais
Uz augšu