/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9549304t1h244f.jpg)
Portāls TVNET saņēmis satrauktu iedzīvotāju vēstuli, ka Zebrus-Īles apkārtnē tiek izcirsti meži. Viņi lūdz mediju palīdzību problēmu risināšanā saistībā ar uzņēmuma «Latvijas valsts meži» (LVM) darbībām apkārtnes mežos.
Zemgales iedzīvotāji sauc palīgā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ģeogrāfe, vides gide Anita Biseniece norāda, ka skaistajā, ilgi saudzētajā Īles meža masīvā LVM 2010. gadā nodibināja īpašu statusu - rekreācijas meža masīvu. «Tas nozīmē, ka mežs būtu jāapsaimnieko citādi nekā saimnieciskie meži, kā arī jākomunicē ar sabiedrību, lai kopīgi darītu daudzas lietas vai atbalstītu sabiedrības vēlmes un iespējas darīt tās lietas, kur LVM pašiem pietrūkst vēlmju, kapacitāšu utt.,» iedzīvotāji raksta, piebilstot, ka varētu piesaistīt vietējos iedzīvotājus un speciālistus.
«Vēlamies sniegt savu intelektuālo ieguldījumu, masīvu attīstot par reāli ekoloģisku, saimniekojot tajā ar izlases cirtēm, kas ir gan ekonomiski, gan ekoloģiski ilgtermiņā vienīgais normālais meža apsaimniekošanas veids.
Vēlamies turpināt iesāktos darbus, veidojot ainavu cirtes Krievukalnos
(mēs to izveidojām), pie Vāļu ceļa, pie Spārnu ezera, jo LVM apgalvoja, ka viņiem nav nedz pieredzes, nedz vēlmes veidot ainavu cirtes, kā arī ilgtermiņā plānot visa masīva kopējo attīstību,» iedzīvotāji pauž savas vēlmes.
Viņi norāda - kamēr LVM Zemgales mežsaimniecību vadīja I. Rozītis, vides speciāliste bija S. Galiņa, kaut lēni un birokrātiski, bet lietas virzījās uz priekšu.
«Patlaban ar mums komunicē tikai Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors J. Jumītis - un
šī saziņa brīžiem sāk atgādināt anekdotes no trakonama.
Piemēram, mēs saņemam atbildi, ka sen ieplānotais stāvlaukums pie Māras birzs uz jaunbūvējamā ceļa netiks ierīkots saskaņā ar Dobeles novada tūrisma attīstības koncepciju. Taču objekts, par nelaimi, atrodas Auces novadā....»
Iedzīvotāji vērš uzmanību, ka šobrīd no 3000 ha meža tiekot plānotas 13 ha kailciršu un puse no tām ieplānotas tajās vietās, kur viņi lūdza vai nu veidot izlases cirtes, vai necirst nemaz. Tieši pie tūrisma ceļiem, it kā masīvā nebūtu no ceļiem attālāku vietu.
«LVM kategoriski atsakās arī mums izsniegt visu šo 13 ha nogabalu sarakstu, apgalvojot, ka tas ir viņu dienesta noslēpums. Kad jautājam, kā sauc dokumentu un kāds ir tā numurs un pieņemšanas datums, jau gadiem neesam atbildi saņēmuši,» viņi raksta.
Biseniece akcentē, ka vissatraucošākā ir pēdējā informācija, ka, neraugoties uz cilvēku vairākkārtējiem lūgumiem tikties un apspriest darbības ekomežā pirms to uzsākšanas,
ir jau iztīrīts pamežs 116. un 118. kvartālā un tas sagatavots kailcirtei.
«Viens no tiem - audze, kur jau vairākus gadus lūdzam veikt izlases cirti, lai saglabātu rekreācijas resursu - mellenes. Otrs - vietā, kur ir objekts - mazbānīša trases posms, ko paši LVM pirms dažiem gadiem solīja iesniegt apstiprināšanai kā tehnikas pieminekli.
Abas vietas tūrisma ceļu malās, bet LVM tika solījuši, ka pie tūrisma ceļiem kailcirtes neveiks.
Patlaban tiek veikta izlases cirte 11 ha platībā, kura tiek izpildīta tehniski nepareizi, iztīrot meža paaugu un sabojājot šo audzi uz gadu desmitiem.
Pagājušajā piektdienā darbus izdevās apturēt, tikai kad aizsargu komandieris piezvanīja Zemgales mežsaimniecības izpilddirektoram un piedraudēja ievest mežā aizsargus ar ieročiem. Taču tas nav adekvāts veids, mēs vēl joprojām vēlamies lietas risināt kulturāli,» viņa raksta, piebilstot, ka trešdien mežus darbus bija plānots veikt.
Biseniece uzskata, ka patlaban komunikācija no LVM puses nonākusi pilnīgā strupceļā, jo absolūti ir sagrautas, pārtrauktas un ignorētas visas iestrādes, kas kopš 2004. gada tur notikušas.
Savukārt LMV šonedēļ nesniedza komentārus par šo gadījumu.