Lietuva nolemj lielāko daļu 1991.gada 13.janvāra lietā apsūdzēto tiesāt aizmuguriski

Viļņas rajona tiesas tiesnese Ainora Kornelija Macevičiene paziņoja, ka lieta tiks izskatīta pēc būtības pēc tam, kad būs izvērtētas visas iespējas sazināties ar apsūdzētajiem un informēt viņus par sēdēm.

Tiesas procesā Viļņā klātienē piedalās tikai divi Krievijas pilsoņi, kas ir bijušie padomju drošības spēku virsnieki, bet pārējie vairāk nekā 60 apsūdzētie atrodas ārvalstīs, galvenokārt Krievijā. Apsūdzēto vidū ir arī bijušais Padomju Savienības aizsardzības ministrs Dmitrijs Jazovs.

Tiesnese informēja, ka prokuratūra izmeklēšanas gaitā ir vērsusies pie Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas atbildīgajām institūcijām ar lūgumu nodot apsūdzētajiem informāciju par izvirzītajām apsūdzībām un Eiropas Savienības aizturēšanas orderiem, tomēr pozitīva atbilde saņemta vienīgi no Ukrainas.

«Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ģenerālprokuratūrai tika nosūtīti palīdzības lūgumi. Tikai Ukrainas prokuratūra izpildīja tiesiskās palīdzības lūgumu,» piektdien sacīja Macevičiene.

Apsūdzētos prāvā Viļņā aizstāv vairāki desmiti advokātu.

Piektdien prāvā tika sākta apsūdzības raksta lasīšana.

1999.gada augustā Viļņas apgabaltiesa notiesāja sešas padomju laika amatpersonas par viņu lomu 13.janvāra notikumos, piespriežot bijušajam Lietuvas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderim Mīkolam Burokevičam 12 gadu cietumsodu, bet viņa līdzgaitnieku Jozu Jermalaviču notiesājot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Notiesāto vidū bija arī Juozs Kuolelis, Leons Bartoševičs, Staņislavs Mickevičs un Jaroslavs Prokopovičs. Mickevičs ir aizbēdzis no Lietuvas.

Tolaik Lietuvas likumi neļāva apsūdzētos tiesāt neklātienē. Otrreiz izmeklēšana tika sākta jau tajā pašā 1999.gadā, bet, kā vēlāk noskaidrojās parlamentārās izmeklēšanas gaitā, gadiem ilgi tā nevirzījās uz priekšu un septiņus gadus to izmeklēja viens vienīgs prokurors.

Situācija mainījās tikai 2010.gadā, kad Lietuvas Seims pieņēma Kriminālkodeksa grozījumus, kas noteica, ka noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem nav noilguma un maksimālais sods par tiem var būt mūža ieslodzījums, turklāt apsūdzētos var saukt pie atbildības arī neklātienē, ja citas valstis izmanto iespējas viņus neizdot. 2010.gada nogalē Lietuvas Ģenerālprokuratūra izveidoja jaunu izmeklēšanas grupu, lai paātrinātu 13.janvāra lietas tiesisko izvērtēšanu.

Lieta tika nodota tiesai pagājušā gada augusta beigās.

1991.gada 13.janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa šajā dienā gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un vairāk nekā tūkstotis cilvēku guva dažāda veida ievainojumus.