Nerezidentu banku slepenie ieroči

2015.gada pavasarī izveidotā organizācija «Certus» deklarē neitralitāti un sola aizpildīt līdz šim tikpat kā tukšo nišu - idejas un pētnieku ekspertīzi valsts ekonomiskajai izaugsmei. Domnīcas publiskās sejas ir savulaik akadēmiskajā un politiskajā vidē sevi daudzsološi pieteikušais, bet tagad to pametušais bijušais ekonomikas un izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers.

Mālpils forumu atklāja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. Blakus - Vjačeslavs Dombrovskis, aiz viņa - Latvijas lielākās nerezidentus apkalpojošās bankas ABLV līdzīpašnieks un par bagātāko cilvēku valstī jau vairākus gadus dēvētais Oļegs Fiļs.

Šis foto lielā mērā simbolizē jaunās domnīcas esenci: nerezidentu banku nauda, cienījamu cilvēku sejas, sakari politikā.

«Certus» mājaslapa vēsta, ka domnīcai ir 100% privāts finansējums, taču naudas devējus neatklāj. Uz jautājumu, vai galvenais sponsors ir ABLV, Dombrovskis neatbild, taču norāda, ka organizāciju finansē tie paši biedri, kuri minēti kā tās izdotā konkurētspējas ziņojuma atbalstītāji.

Bez ABLV bankas, kas norādīta kā pirmā, sarakstā ir arī Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, būvkompānija «LNK Industries», Rīgas Stradiņa universitāte, «Lattelecom» un «Grindex».

ABLV banka jautājumu par «Certus» finansējumu aicina uzdot pašai domnīcai. Komercbanku asociācija un «Lattelekom» norādīja, ka maksājusi «Certus» par pētniecisko darbu. «Grindex» un Stradiņa universitāte finansiālu ieguldījumu noliedza, bet «LNK Industries» atbildi nesniedza.

«Nezinu, no kurienes tāds priekšstats,» Dombrovskis nevēlas, ka jaunā domnīca tiek uzskatīta par nerezidentu banku lobiju.

«Certus» padomes sastāvā ir vairāki ar nozari saistīti cilvēki. Tajā ir gan ABLV bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds, gan ilgus gadus nerezidentu banku intereses pārstāvošais Aivis Ronis. Bijušais Latvijas vēstnieks ASV un vēlāk ārlietu ministrs vadīja «Latvijas Amerikas finanšu forumu», kuru biznesam kritiskajā 2005.gadā tā interešu aizstāvībai izveidoja piecas nerezidentu bankas, arī ABLV. Pēc tam - arī foruma pēcteci, Latvijas Privātbanku asociāciju.

Tā pērn augustā sāka likvidācijas procesu, bet vēl 2014.gadā auditorfirmai KPMG pasūtīja ikgadējo pētījumu par nerezidentu banku ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Jaunākā, 2015.gada, pētījuma īpašniece ir «Certus».

Ronis noliedz, ka «Certus» būtu viņa savulaik vadīto organizāciju darba turpinātāja: «Es piedalos padomes sēdēs, un tur nav ABLV diktētas dienaskārtības vai nerezidentu dienaskārtības.» Viņš domnīcā esot piekritis iesaistīties, jo atbalstot privāta kapitāla piesaisti pētniecības potenciāla celšanai un Latvijas interešu definēšanai.

Mālpilī prezentētajā domnīcas ziņojumā viena no daļām faktiski ir ārzonu nodokļa reklāmraksts. Autori iesaka pārvilināt Latvijas banku pakalpojumus izmantojošās ofšoru firmas uz Latviju, piedāvājot tām izcili labvēlīgu nodokļu režīmu - uzņēmumu ienākuma nodokli ne lielāku par 2% (pārējiem tas ir 15%), divu gadu ilgas nodokļa brīvdienas (līdz 200 000 eiro) firmām, kuras pārreģistrējas Latvijā un kuru apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro, un līdz piecu gadu ilgu atbrīvojumu no sociālo iemaksu pensijas daļas. Ar Valsts ieņēmumu dienestu šie uzņēmumi varētu komunicēt angļu valodā.

Pretī ziņojums sola «jaunu nozīmīgu nodokļu plūsmu» un «augsti atalgotas jaunas darbavietas». Par naudas atmazgāšanas risku, kas Latvijā jau pašlaik ir augsts, un kaitējumu valsts reputācijai tajā nav ne vārda.

Dombrovskis skaidro, ka ziņojuma vienu, akadēmisko, daļu pētnieki esot veidojuši neatkarīgi no finansētājiem, bet otra tapusi pētnieku un nozaru partnerības režīmā ar nosacījumu, ka vēstījums pārstāv visas tās spēlētāju intereses. Tieši tādi arī esot ieteikumi finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanai.

Līdzīgs priekšlikums, kas ieguvis apzīmējumu «Latvijas ofšorizācija», neilgi pirms foruma Mālpilī nonāca Saeimā. To aizstāvēja Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks.

Parādnieks Re:Baltica skaidro, ka priekšlikumu viņam «no tīras sirds, ar labiem nodomiem» atnesusi LTRK viceprezidente Lienīte Caune un atbalstījis Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Taču viņi neesot pietiekami informējuši par riskiem, tāpēc viņš to vēlāk nav atbalstījis. Parādnieks joprojām uzskata, ka pie tā izskatīšanas vajadzētu atgriezties, skaidri nodalot «melno naudu», pret kuru jācīnās, un godīgos rezidentus.

Komercbanku asociācija ofšoru nodokļa ieviešanu nevirzīja, jo daļa biedru - iekšzemes tirgū strādājošo banku - to neatbalsta. Pretēji tās vadītājam Bičevskim. Viņš uzskatot, ka LTRK priekšlikums bijis pārāk agresīvs un nepietiekami izvērsts, taču, pastiprinot risku vadību, Latvijai savas jurisdikcijas piedāvāšana nerezidentiem būtu ekonomiski izdevīga. Arī Bičevskis ir «Certus» padomes loceklis.

Tikmēr citās domās ir viena no elitārākajām Rīgas augstskolām - Stokholmas Ekonomikas augstskola (SSE Riga), kas apņēmusies nestrādāt ar «Certus» un pārtraukt sadarbību ar agrākajiem pasniedzējiem Dombrovski un Aueru. SSE vicerektors Anderšs Aleksandersons paskaidroja, ka skola «nestrādā ar organizācijām vai cilvēkiem, kurus finansē vai kuri pārstāv nerezidentu banku intereses, jo pastāv augsts risks, ka mūsu vārdu var saistīt ar naudas atmazgāšanu - darbību, ko mēs neuzskatām par slavējamu».