«Latvijas Valsts meži» gadā vidēji nocērt 12 līdz 13 miljonus kubikmetru koksnes

Runājot par valsts mežos pieaugušās un pāraugušās koksnes apmēru, Zakovics norādīja, ka

par šo jautājumu Latvijā publiskajā telpā ļoti bieži tiek lauzti šķēpi un izskan galēji viedokļi.

«Sākot no tā, ka Latvijā tūliņ būs tuksnesis, viss būs izcirsts un izpostīts, līdz pat tam, ka mežus cirst varētu daudz vairāk bez jebkāda kaitējuma videi. Mēs balstāmies uz tiem datiem, ko mūsu darbinieki regulāri aktualizē. Vienlaikus mūsu valstī notiek mežu monitorings, ko veic meža izpētes institūts «Silava», un reizi piecos gados tiek izveidota atskaite par visdažādākajiem parametriem,» klāstīja Zakovics.

Pēc viņa teiktā, iepriekšminētie dati parāda, ka

Latvijā koksne gadā pieaug par apmēram 22 miljoniem kubikmetru. Savukārt gada laikā nocērt vidēji 12 līdz 13 miljonus kubikmetru.

«Tomēr šajā starpībā ir arī tā koksne, kura nokalst, tādēļ reālais pieaugums ir par septiņiem līdz astoņiem miljoniem kubikmetru gadā. Tas nozīmē, ka

gan valsts, gan privātajos mežos pieaug veco audžu apmērs,»

skaidroja LVM valdes loceklis.

Tostarp Zakovics arī norādīja, ka nozīme ir arī tam, ka

Latvijā visu laiku nāk klāt teritorijas, kuras tiek atstātas dabas vērtībām.

«No mūsu saimnieciskās darbības, piemēram, 2006.gadā, tika izņemta ārā teritorija, kura tagad ietilpst Rāznas Nacionālajā parkā. Katru gadu ap 1600 hektāriem tiek noteikti arī mikroliegumu vai citu aprobežojumu statuss. Proti, tie ir nogabali, kuros ir kādas dabas vērtības, un tajos vairs nevar veikt saimniecisko darbību. Mežu īpašnieku biedrības dati arī liecina, ka ap 23% no privāto īpašnieku zemēm nav veikta nekāda saimnieciskā darbība. Tas viss veicina veco audžu īpatsvara pieaugumu,» sacīja Zakovics.

Viņš atgādināja, ka valsts mežiem tiek aprēķināts arī maksimālais ciršanas apmērs. «Tas nozīmē, ka piecu gadu laikā mēs drīkstam nocirst noteiktu apmēru koksnes, ko tālāk sadalām pa gadiem un šīs bāzes plānojam savu darbību. Mums tie ir 3,8- 3,85 miljoni kubikmetru gadā galvenajā izmantošanā. Tomēr arī tas pilnībā netiek nocirsts. Iemesli tam ir dažādi. Aktualizējot datus, plānojam vienmērīgu izmantošanu ilgtermiņā, tirgus situācija nav tik laba, lai pārdotu visu koksni.

Visus faktorus summējot, nāk klāt mežu pieaugums. Tādēļ Latvijai ir labas rezerves.

Svaru kausi starp ekonomiskajām, sociālajām un dabas vajadzībām turas līdzsvarā,» piebilda LVM valdes loceklis.

LVM izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus – izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c. Kompānijas īpašnieks ir valsts , bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.