Latvijā visu laiku nāk klāt teritorijas, kuras tiek atstātas dabas vērtībām.
«No mūsu saimnieciskās darbības, piemēram, 2006.gadā, tika izņemta ārā teritorija, kura tagad ietilpst Rāznas Nacionālajā parkā. Katru gadu ap 1600 hektāriem tiek noteikti arī mikroliegumu vai citu aprobežojumu statuss. Proti, tie ir nogabali, kuros ir kādas dabas vērtības, un tajos vairs nevar veikt saimniecisko darbību. Mežu īpašnieku biedrības dati arī liecina, ka ap 23% no privāto īpašnieku zemēm nav veikta nekāda saimnieciskā darbība. Tas viss veicina veco audžu īpatsvara pieaugumu,» sacīja Zakovics.
Viņš atgādināja, ka valsts mežiem tiek aprēķināts arī maksimālais ciršanas apmērs. «Tas nozīmē, ka piecu gadu laikā mēs drīkstam nocirst noteiktu apmēru koksnes, ko tālāk sadalām pa gadiem un šīs bāzes plānojam savu darbību. Mums tie ir 3,8- 3,85 miljoni kubikmetru gadā galvenajā izmantošanā. Tomēr arī tas pilnībā netiek nocirsts. Iemesli tam ir dažādi. Aktualizējot datus, plānojam vienmērīgu izmantošanu ilgtermiņā, tirgus situācija nav tik laba, lai pārdotu visu koksni.
Visus faktorus summējot, nāk klāt mežu pieaugums. Tādēļ Latvijai ir labas rezerves.
Svaru kausi starp ekonomiskajām, sociālajām un dabas vajadzībām turas līdzsvarā,» piebilda LVM valdes loceklis.
LVM izveidoti, lai apsaimniekotu valsts mežus – izsolītu ciršanas tiesības mežos, tos atjaunotu, nomātu medību platības u.c. Kompānijas īpašnieks ir valsts , bet akciju turētāja – Zemkopības ministrija.