Starptautiskas kritikas dēļ darbu var nākties pamest FKTK vadītājam

Latvijas iestāšanās sarunām par dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD jābūt pabeigtām līdz martam. Taču tam patraucēt varētu nepietiekama banku uzraudzība. Tā Latvijā bijusi tik vāja, ka starptautiskie naudas atmazgātāji mūsu bankās varējuši darboties netraucēti.

Pēdējo pāris mēnešu laikā Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija sākusi spriest apjomīgus sodus bankām. Privatbankai, kas bija iesaistīta Moldovas banku apzagšanā, atcēla valdes locekļus un uzlika 2 miljonu eiro sodu. Savukārt Trasta komercbankai ierobežojusi naudas plūsmas.

Secina: Latvijā bankas līdz šim uzraudzītas vāji

Tomēr šī rīcība sekoja jau pēc asā un principālā formā uzrakstīta OECD ekspertu ziņojuma. Tajā minēts, ka Latvijā bankas līdz šim uzraudzītas vāji. Galvenais atbildīgais par banku uzraudzību pēdējos trīs gadus ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis. Iespējams, nākamnedēļ viņam vajadzēs amatu atstāt.

Latvija ir viens no pasaules finanšu centriem.

Banku sektorā runā, ka caur Rīgu apgrozās 1% no visiem apgrozībā esošajiem ASV dolāriem. Mūsu bankas iecienījuši arī starptautiskie naudas atmazgātāji.

No Moldovas izzagtā nauda aizplūst caur Latvijas bankām

Moldovas ielās pērnā gada maijā nerimās iedzīvotāju protesti. No valsts bankām bija pazudis 1 miljards dolāru, izraisot nacionālās valūtas devalvāciju. Kā atklāja ASV pētniecības birojs «Kroll», liela daļa šīs naudas aizplūda uz ofšoriem caur trim Latvijas bankām – Privatbank, Latvijas pasta banku un Aizkraukles banku. Šo darījumu dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ukrainas pilsoņu kontrolētajai Privatbankai piesprieda 2 miljonu eiro sodu un nomainīja visus valdes locekļus. Pasta banka un Aizkraukles banka nav sodītas.

Arī iepriekš caur Latvijas bankām brīvi ceļojuši līdzekļi starptautiskajiem kukuļdevējiem, narkotiku tirgotājiem un krāpniekiem.

Cietumā līdz nāvei nomocītā finansista Sergeja Magņitska lietā Krievijas krāpnieki bija izmantojuši Rietumu banku, Trasta komercbanku, GE Money bank, Privatbank un Aizkraukles banku. Kazahstānas baņķieris Muhtars Ablijazovs savu darbavietu apzagšanai un naudas nosūtīšanai uz ofšoriem bija izmantojis Trasta komercbanku un AB.LV banku.

2012.gadā ASV bankai Wachovia nācās samaksāt 160 miljonu dolāru sodu, jo tā tika pieķerta īstenojam Meksikas narkodarboņu darījumus. Lietā bija iesaistīta Valērija Belokoņa Baltijas International bank. Daži norēķini bija gājuši arī caur Hansabanku, Aizkraukles banku, Baltijas Trasta banku, Rietumu banku, Parex un Trasta komercbanku.

Jaunākā informācija pienāca no Krievijas opozīcijas līdera Aleksandra Navaļnija. Savā filmā «Čaika» viņš vaino Latvijas kredītiestādes Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes biznesa sakārtošanā.

Pēta, kāpēc bankas tikušas cauri ar simboliskiem sodiem

Pirms Ziemassvētkiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas locekļi dabūja pasvīst Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Viņus tērpināja, kādēļ līdz šim pat pēc starptautisko skandālu atmaskojumiem bankas tikušas cauri ar simboliskiem sodiem.

Žurnālists: «Vai patiesa ir tā informācija, ka mums Latvijā ir banka, kurai vairāk nekā trīs gadus ir bijušas likviditātes problēmas apmēram 50 miljonu apmērā un ko jūs personīgi esat piesedzis?»

Edgars Putra, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs (ZZS): «Jūs sākāt jautājumu par stāstu ar kapitāla problēmu, tad pārlēcāt uz likviditātes problēmu. Tās ir pilnīgi.. Runa ir par kapitāla nepietiekamību. Es varu apliecināt, ka nekādas piesegšanas es neveicu.»

Edvards Kušners, Latvijas Bankas padomes loceklis: «Mūsu reputācija starptautiski ir diezgan vāja. Un šī vājā reputācija pārvēršas izmaksās, un šīs izmaksas tiek pārceltas uz uzņēmējdarbības vidi valstī. Es gribētu teikt, ka daļā banku līdz šim nav pat elektronisko informācijas sistēmu, kas veltīta cīņai ar naudas atmazgāšanu. Un līdz šim laikam nav prasību par personāla apmācību.»

EDSO ekspertu ziņojumā rakstīts, ka esošie sodi un uzraudzības sistēma nav varējuši novērst lielus naudas atmazgāšanas gadījumus. Banku uzraugs par tiem sācis interesēties tikai pēc publikācijām presē.

Lielākā daļa no Latvijas bankām specializējas nerezidentu apkalpošanā. Nerezidentu depozītu apjoms pielīdzināms 40% no Latvijas IKP, un nerezidentu naudas apgrozījums ir divas trešdaļas no kopējā banku finanšu apgrozījuma. 80% nerezidentu depozītu nāk no bijušajām padomju valstīm, kur ir ļoti augsts korupcijas līmenis.

OECD eksperti secinājuši, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav bijusi ieinteresēta korupcijas gadījumu atklāšanā. FKTK izstrādātajos noteikumos bankām nav novērsti naudas atmazgāšanas riski. OECD eksperti konstatējuši, ka banku pārstāvniecības ārvalstīs FKTK nepārbauda vispār. Un arī bankās pārbaudes rīkojot reti, tādējādi palielinot finanšu nozieguma riskus.

Ziņojums satraucis valsts augstākās amatpersonas

Ziņojums bija satraucis valsts augstākās amatpersonas.

Par banku uzraudzības problēmām ir ticis runāts divās Nacionālās Drošības padomes sēdēs. Trešo sasaukt nepaspēja. Sasirga prezidents.

Žurnālists: «Vai tā varētu būt taisnība, ka divi lielākie klupšanas akmeņi, kas palikuši līdz dalībai šajā organizācijā, būtu korupcijas apkarošana un netīrās naudas atmazgāšana?»

Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja (NA): «Pilnīgi noteikti tas atbilst patiesībai, un par to ir spriests dažādos formātos.»

Žurnālists: «Vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz šim darījusi pietiekoši, lai šo situāciju normalizētu?»

Mūrniece: «Tas ir jautājums, kas ir diskutējams, un tas droši vien nav atbildams vienā sekundes daļā, jā vai nē.»

Žurnālists: «Vai šis jautājums ticis skatīts Nacionālās drošības padomē?»

Mūrniece: «Par Nacionālās drošības padomes darba kārtību komentārus sniedz Valsts prezidents.»

Žurnālists: «Jūs esat vietas izpildītāja.»

Mūrniece: «Šobrīd es šādus komentārus nesniedzu.»

Žurnālists: «Vai jūs grasāties sasaukt NDP sēdi šai sakarā?»

Mūrniece: «Šobrīd nebūs komentāru par šo jautājumu.»

Solvita Āboltiņa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja (Vienotība): «Tie signāli, kas tiek saņemti politiskā līmenī, ir pietiekami skaidri, ka gaida no Latvijas stingru nostāju šo jautājumu risināšanā. Mēs atceramies, ka bija jau kādu laiku atpakaļ gadījumi ar bankām, ar Multibanku, kurām Amerikas Savienotās Valstis norādīja – ja mēs esam partneri, līdzvērtīgi partneri, tad ir šie jautājumi, uz kuriem OECD skatās ļoti nopietni. Ir mazāk pievērsta uzmanība, kāda nauda caur šīm bankām iziet, vai tā ir likumīga, vai tās nav kādas institūcijas, kas ir melnajos sarakstos.»

Žurnālists: «Vai par šiem jautājumiem bija plānots runāt kādā no slepenajām sanāksmēm NDK vai NDP?»

Āboltiņa: «Par to jau ir runāts.»

Žurnālists: «NDP?»

Āboltiņa: «Abos.»

FKTK vadītājs Kristaps Zakulis stāsta, ka viņam ar ekspertiem bijuši strīdi. Viņš aizstāvējis viedokli, ka banku pārstāvniecības pārbaudīt nevajag, jo tās pēc likuma nevar veikt finanšu operācijas.

Kristaps Zakulis, FKTK priekšsēdētājs: «Mēs norādījām to mūsu pieeju, ka sakarā ar to, ka tur netiek pieņemti lēmumi, mēs centrālajā birojā pārliecināmies, ka šī pārstāvniecība klientus tiešā veidā neapkalpo. nepiedalās lēmumos par biznesu, riska līmeņiem, tāpēc mēs iztiekam ar pārbaudēm centrālajos birojos. Viņu ieteikums bija no sirds iekļaut arī šeit klātienes pārbaudes. Mēs esam sastādījuši pasākumu plānu, lai aptvertu gandrīz visas no šīm pārstāvniecībām. Tas nozīmē, ka mūsu ekspertiem būs iespēja pabraukāt pa dažādām interesantām pilsētām. Nu tas tāds interesants piemērs.»

Žurnālists: «Kādām?»

Zakulis: «Nu, Krievijā ir pilsētas, kas ir tālu Sibīrijā.»

«Nekā personīga» rīcībā esošās ziņas liecina, ka Zakuļa strīdi ar OECD ekspertiem noveduši pie tā, ka ASV amatpersonas pieprasījušas Zakuli nomainīt.

Šobrīd FKTK vadītājam esot dots laiks aiziet ar godu pašam.

Saeimā ir deputāti, kas par Zakuļa nomaiņu ir gatavi lemt jau kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

Žurnālists: «Vai tie secinājumi jums bija pārsteigums?»

Kristaps Zakulis, FKTK vadītājs: «Tas oktobra ziņojums? Tehniski, protams, iepriekš parādās projekts. Un atsevišķas lietas, ko mēs maijā bijām izskaidrojuši, kā darām, mums šķita, ka tiks labāk novērtētas.»

OECD septembra asais ziņojums licis arī paplašināt Latvijas iestāšanās sarunu delegāciju, jo kļuvis skaidrs, ka līdzšinējā sastāvā Latvija sarunas nepabeigs. Tad arī piesaistīta Finanšu ministrija, kur jau iepriekš saņemti diplomātiski un mazāk diplomātiski amerikāņu brīdinājumi, ka viņi nepacietīs līdzšinējo Latvijas banku uzraugu maigo attieksmi pret bankām.

Arvils Ašeradens, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs (Vienotība): «Protams, mūsu starptautiskie partneri to ir norādījuši, ka Latvijai ir problēmas ar finanšu sektora pārraudzību. Diezgan nopietni ir bijuši mājieni.»

Žurnālists: «No kā?»

Ašeradens: «Tam ir globāls konteksts šobrīd. Cīņai pret noziedzīgu līdzekļu atmazgāšanu banku sektorā. Pirmie ir amerikāņi, kuri pastiprinājuši cīņu pret terorismu, tā kā mūsu Amerikas kolēģi to ir norādījuši, ka jaunā vēstniece, stājoties amatā, nozīmēja stiprināt Latvijas banku sektoru. Es esmu piedalījies virknē konferenču, kur arī ir skatīta tiešām šī te Latvijas situācija. Tā kā, ja mēs konkrēti runājam, tad tā ir vēstniece, protams, un arī ir arī dažāda veida Amerikas institūcijas, kas uzrunājušas Latvijas amatpersonas.»

OECD ziņojums arī kritizē naudas atmazgāšanas novēršanas Kontroles dienestu. Arī tā darbs nav bijis efektīvs, jo banku ziņojumi un starptautisko organizāciju un institūciju ziņojumi Latvijai nav noveduši pie personu saukšanas pie atbildības.

Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka tur ne tik daudz vainojams Viestura Burkāna vadītais Kontroles dienests, cik policijas mazspēja.

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs (Vienotība): «Valsts policijā es saredzu būtiskus trūkumus šajā izmeklēšanā. Tur nav kapacitātes, nav arī nepieciešamās profesionalitātes šajos jautājumos. Šie ir atsevišķi gadījumi, bet jābūt sistēmiskai pieejai.»