KM: Rodas jautājumi par Okupācijas muzeja piebūves būvniecības kavēšanās iemesliem

Rīgas pilsētas būvvaldes noraidošais lēmums, kas pieņemts pēc astoņu mēnešu vilcināšanās, turklāt joprojām oficiāli nav sniegts projekta īstenotājiem, diemžēl rada jautājumus par dziļākiem Nākotnes nama būvniecības kavēšanas iemesliem, pauda Grīnfelde.

Tāpat KM uzskata, ka šādā kontekstā vērtējams arī Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča publiskajā telpā izskanējušais apgalvojums par autorības problēmām LOM piebūves projektā, tendenciozi interpretējot OMB valdes priekšsēdētāja Valtera Nollendorfa teikto.

«Projekta partneri vēlas uzsvērt, ka arhitekts Gunārs Birkerts, kurš izstrādājis sākotnējo Nākotnes nama koncepciju, ir un paliks tās autors un no šīs autorības nav atteicies. Savukārt tehnisko risinājumu izstrādātājs ir arhitektu birojs «5.iela«. Arī konkrētās izmaiņas, kas radušās sabiedrisko diskusiju un vairāku arhitektu rekomendāciju rezultātā, ir biroja «5.iela» autordarbs. Šādam autorības dalījumam abas puses ir piekritušas,» skaidroja Grīnfelde.

Neizpratni projekta partneros raisa arī fakts, ka

Rīgas pilsētas būvvalde lēmuma pieņemšanā atsaucas tikai uz Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu, kuram ir rekomendējošs raksturs

un ar kuru projekta īstenotājiem nav bijis iespējas iepazīties rakstiskā veidā. Projekta partneri norāda, ka tajā pašā laikā tiek noklusēts starpinstitucionālās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes 2015.gada 1.jūlijā un šī gada 13.janvārī pieņemtais pozitīvais lēmums, kas Rīgas pilsētas būvvaldei ir saistošs.

Strēlnieku laukumam joprojām ir spēkā 2009. gadā apstiprinātais detālplānojums. Tā ietvaros visas attiecīgās institūcijas ir akceptējušas pievienotās Okupācijas muzeja piebūves vizualizācijas. Līdz ar to Rīgas pilsētas arhitekta iebilde, ka publiskā apspriešana ir veikta tikai Strēlnieku laukuma detālplānojumam, nevis LOM būvniecības iecerei, nav pamatota, jo Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti šādas prasības nenosaka, atgādina KM.

Grīnfelde informēja, ka par konkrētiem tālākas rīcības soļiem projekta īstenotāji lems pēc iepazīšanās ar rakstisku Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma pamatojumu.

Līdz šim publiskajā telpā izskanējusī informācija nav uzskatāma par juridisku pamatu turpmākām uz rezultātu virzošām darbībām.

Būvvaldes lēmums vēl vairāk uzsver grozījumu nepieciešamību Okupācijas muzeja likumā

Notikumu attīstība, Rīgas pilsētas būvvaldei astoņus mēnešus vilcinoties ar lēmuma pieņemšanu par Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projektu, vēl vairāk uzsver to, ka

jāturpina darbs pie likumprojekta par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Okupācijas muzejam,

pauda kultūras ministres padomniece Grīnfelde.

«Tas, acīmredzot, ir vienīgais veids, kā risināt projekta tālāko virzību saprātīgos termiņos,» viņa norādīja.

Plānots, ka pēc iepazīšanās ar būvvaldes lēmumu un tā būvprojekta noraidīšanas iemesliem, likumprojekts tiks precizēts.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija iepriekš lūdza Kultūras ministriju likumprojektu precizēt sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju. Grīnfelde norādīja, ka līdz nākamās nedēļas beigām ministrija sniegs priekšlikumus par nepieciešamajiem precizējumiem atkarībā no būvvaldes lēmuma satura.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums saistībā ar būvatļaujas izsniegšanu Latvijas Okupācijas muzeja piebūves īstenošanai ir negatīvs, tomēr projekta attīstītāji var iesniegt jaunu būvprojektu, žurnālistiem iepriekš teica būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Vadītājs paskaidroja, ka šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka projekta attīstītāji būvvaldē nav iesnieguši nepieciešamo saskaņojumu Okupācijas muzeja piebūves jaunajiem variantiem un tādēļ iestāde strādā ar to materiālu, kas ir tās rīcībā no pagājušā gada. Vircavs atgādināja, ka pērn saskaņošanai bija iesniegts projekta variants ar negatīvu Rīgas pilsētas galvenā arhitekta slēdzienu.