Eiropas izvarošana

Pērn vairākos Norvēģijas bēgļu centros sāka pasniegt lekcijas arābu vīriešiem par to, kāda ir atšķirība starp izvarošanu un abpusēji labprātīgu seksu, arī dzīvojot laulībā. Sandnes pilsētas bēgļu centra vadītāja Nina Machibya: «Vēlamies, lai migranti vismaz zina atšķirību starp labo un ļauno.» Tipiski, ka Skandināvijas valstīs šādas lekcijas nav obligātas, bet brīvi «izvēles priekšmeti».

Migranti praksē mācās atšķirt labo no ļaunā?

Tuvo Austrumu/Ziemeļāfrikas migrantu nupat pastrādātie noziegumi Ķelnē ir arābu vīriešiem sen pazīstama «spēle», kas ir izplatīta jaunu vīriešu izklaide musulmaņu valstīs: taharašs - pūļa sods jeb kolektīvs uzbrukums [tulk.] ar mērķi pazemot un izvarot sievieti. Noziegumi tiek pastrādāti vienmēr un visur, tomēr būtisks ir apstāklis, ka šī «spēle» nav nekāds jaunatklājums ES valstu drošības iestādēm, policijas kriminologiem, arī politiķiem. Tādēļ ir jāuzdod jautājumi un jāsaņem atbildes, kādēļ plašas sabiedrības masas netika sistemātiski/organizēti informētas, it sevišķi Vācijā, kur pērn nelegāli ieceļoja vairāk nekā 1,1 miljons migrantu no musulmaņu valstīm? Kāds ir attaisnojums policijas un ietekmīgu mediju klusēšanai pirms un pēc šaušalīgajiem noziegumiem Eiropas pilsētās?! Vai policijas un mediju klusēšana neradīja dzīvības apdraudējumus Ķelnē?! Vai eiropiešu turēšana svētlaimīgā neziņā novērsa noziegumus Jaungada naktī vairāku Eiropas valstu pilsētās?!

Desmitiem tūkstošu musulmaņu aktīvistu sašutuma un nosodījuma saucieni soctīklos pēc masveida noziegumiem Ķelnē ir pilieni jūrā. Nav dzirdēts, ka Eiropā autoritatīvu musulmaņu kopienu korifeji ir aicinājuši musulmaņus «izdot» noziedzniekus. Acīmredzot jau esošajām Eiropas musulmaņu kopienām noziegumi pret sievietēm nav izšķirošs faktors, jo ilggadējā dzīve demokrātijās nav pamudinājusi attīstīt personisko izpratni, sajēgu par pilsonisko sabiedrību, kur nu vēl pilsonisko pienākumu, vai apgrūtināt sevi ar apziņu par līdzatbildību noziegumā, ja persona zina, bet nesniedz informāciju policijai par nozieguma veicējiem.

Izvarošana ir lēts, pieejams un īpaši postošs kara ierocis

Karā vissmagāk cieš visneaizsargātākie – sievietes un bērni. Bet jaunie vīrieši, kas veido vairākumu no visiem patvēruma meklētājiem [jeb ~30%], bēg uz Eiropu galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ [~55-65% no visiem migrantiem ir ekonomiskie bēgļi]. Bet visi migranti, arī kara bēgļi atbrauc ar savām problēmām, kas jaunajās mītnes zemēs nekur nepazūd – cilvēka eksistence Tuvo Austrumu/Ziemeļāfrikas teokrātijās ir bezkompromisa cīņa par izdzīvošanu. Nav būtiski, vai dzimtenē notiek karš, jo cilvēku traumatiskā pieredze neizgaist pēkšņi tikai tādēļ, ka persona atkūlusies līdz Eiropai: nepieciešamība laupīt un zagt, lai izdzīvotu; nogalināt, lai aizstāvētos; mājās sist daudzās sievas un bērnus, lai vīrietim nebūtu jāstrādā [vairumam musulmaņu vīriešu nestrādāšana, piemēram, Afganistānā, ir pašsaprotams «tikums»]; nemaksāt nodokļus, izvairīties no integrācijas; sliktākajā gadījumā uzlaist gaisā sevi un dažus neticīgos, lai pravieša Muhameda solītajā paradīzē būtu konstantā štimmī un erekcijas stāvoklī, lai apmierinātu mūžīgi jaunās mūžīgās jaunavas; vai arī izvarot sievietes šajā dzīvē, lai apmierinātu savas seksuālās vajadzības.

Sliktākie piemēri vienmēr ir redzamākie piemēri, bet pašiem migrantiem kaunēties atklāti par to runāt nozīmē dzīvot pa vecam, kas cita starpā nozīmē ieceļotāju nespēju integrēties demokrātiskā sabiedrībā. Bet kategoriski noliegt un atteikties saredzēt problēmu eksistenci migrantam gandrīz garantē atlikušo mūžu pavadīt tikpat neizglītotu ekstrēmistu un nekritiski domājošu cilvēku šļurā, kaut kur Eiropas lielo pilsētu geto rajonos. Šāds perspektīvas trūkums rada vēl lielāku neapmierinātību, iespējamu radikalizēšanos un neizbēgamu vardarbību. Savukārt sekulārās Eiropas tolerance pret musulmaņu tolerances totālu trūkumu veicina pieaugošu neiecietību pret patvēruma meklētājiem un tikpat strauji pieaugošu neuzticību varas politiķiem mūsu mājās. Turpretī migrantu pastrādāto noziegumu mērķtiecīga slēpšana un sabiedrības sistemātiska neinformēšana ir pielīdzināma brīvprātīgai Eiropas atdošanai beztiesiskuma, anarhijas un noziedzības ķetnās. Aizbildināšanās ar drošības apsvērumiem šoreiz neiztur nekādu kritiku.

Vai britu tiesībsargi slēpa informāciju par Latvijas iedzīvotājiem, kuri nogalināja un izvaroja sievietes? Vai Nīderlandes policija slēpa informāciju par latvieti, kurš izvarojis desmitiem bērnu? Skaidrs, ka absolūtais vairums Latvijas emigrantu nav noziedznieki un huligāni, bet vai tādēļ ir jāslēpj daži simti Latvijas iedzīvotāju, kuri pastrādājuši noziegumus emigrācijā? Protams, nē! Tieši pretēji, noziegumu publiskošana ir priekšzīme, ka mūsu vārdi atbilst darbiem - likums ir viens un atbildība tā priekšā ir burtiski visiem - vai esmu Rīgas, Londonas, Ķelnes rezidents vai ieceļotājs no Balkānu valstīm vai Tuvajiem Austrumiem/Ziemeļāfrikas.

Kamēr Tuvo Austrumu/Ziemeļāfrikas valstīs pie varas būs teokrātiski-totalitārie režīmi, naivi cerēt, ka [nākamie] migrantu miljoni būs vairāk izglītoti vai vairāk gatavi integrēties. Tieši otrādi – katrs nākamais Eiropas iekarotājs no Turcijas bēgļu nometnēm [pašreiz 3-4 miljoni cilvēku] būs vēl vairāk izmisis un nomocīts, vēl vairāk izkropļots un salauzts, lai kļūtu par vieglu upuri islāmistu skolotājiem. Bet Eiropas Savienības valstu politiķi turpinās slēpt migrantu pastrādātos noziegumus, cerot, ka vēlētāji neatklās. Ja tomēr atklās, tad piedos?

Ja policija ar politiķu tiešu [burtiska ietekmēšana] vai netiešu [uzraudzības trūkums] atbalstu ir slēpusi migrantu pastrādātos noziegumus, šādi izturoties pret ieceļotājiem no musulmaņu valstīm kā pret aizsargājamo kastu, tad nevajag daudz brīnīties, bet proaktīvi gatavoties radikalizācijai dažādās sabiedrības grupās un noziegumu skaita straujam pieaugumam.

Valsts un baznīcas obligāta šķirtība jeb kā rīkoties?

Ja meklējam atbildes islāma reliģijas svētajos rakstos, tad Korānā ir vairākas atsauces par «bēglēm» un «gūsteknēm». Pēc tam, kad kristiešu vīri un dēli bija veiksmīgi nogalināti, arābu karavīram, kurš bija tālu prom no mājām/sievām, bija nepieciešama skaidrojoša informācija kā apmierināt savas seksuālās vajadzības. Tas ir, ko arābu kareivji drīkst/nedrīkst darīt ar gūsteknēm. Rīcības un «tiesiskais» ietvars ir sniegts pietiekoši skaidri: kristiešu sieviete nav cilvēks, bet verdzene, kuru drīkst pārdot un drīkst arī izvarot, piedošanu, nodarboties ar seksu bez verdzenes piekrišanas. Arī pāvestu sludinātie Krusta kari pret turkiem un arābiem musulmaņu sievietēm nozīmēja pazemošanu, apkaunošanu, izvarošanu, bet mūsu senči šos noziegumus masveidā pastrādāja pirms 1000 gadiem.

Protams, Korāns, tāpat kā Bībeles teksti, ir seni literāri darbi un nav uztverami burtiski - mūsdienās nav burtiski pašam jādzīvo Rietumeiropā, lai spētu ieraudzīt atšķirīgo Rietumu un arābu civilizāciju starpā un saprast, ka reliģija vienmēr ir bijusi iegansts karam, nevis mierīgai līdzāspastāvēšanai.

Valsts, kas nav atdalīta no baznīcas, nav spējīga sniegt pilnvērtīgu izglītību ar kritisku izpratni par personiskajām un kolektīvajām tiesībām/brīvībām. Tādēļ daļa patvēruma meklētāju no Tuvajiem Austrumiem/Ziemeļāfrikas, ieradušies pilnīgi citā pasaulē [Eiropā], kur neeksistē ikdienas uzvedību regulējoši reliģiskie liegumi, ar sajūsmu un vērienu uzvedas kā barbari.

Nav runa tikai par vardarbību un noziegumiem pret neticīgajiem eiropiešiem, bet arī pret saviem bērniem. Ap 200 000 cilvēku no pērn Vācijā reģistrētā migrantu miljona ir bērni. Vairāki desmiti tūkstošu ir nepilngadīgas meitenes, kurām tiks izkropļots ķermenis un salauzta visa dzīve. Un to izdarīs viņu vecāki, tuvākie radinieki, kuri mucā dzimuši un pa spundi baroti. Ir runa par meiteņu apgraizīšanu.

Jā, arī Rietumos eksistē katoļu baznīca, kur tumsonības paliekas vēl nav pilnībā izskaustas, piemēram, mācītājiem celibāts ir obligāts. Šāds liegums varbūt arī neveicina, bet noteikti nemazina tūkstošiem vēl nepieķertu pedofilu pastrādātos nepiedodamos noziegumus Romas katoļu baznīcas kambaros.

Divi galvenie drošības apdraudējumi

A. Tiešais drošības apdraudējums Eiropas civilizācijai ir teroristi, kuri ieceļo no musulmaņu valstīm. Arī daži tūkstoši ES pilsoņu, kas slepus pabijuši senās Mezopotāmijas valstīs un atgriežas kā rūdīti islāmisti ar konkrētu mērķi - nogalināt. Īstermiņā tā ir nopietna drošības problēma, bet ilgākā laika posmā citi apsvērumi šķiet aktuālāki:

B. Tie miljoni nelegālo migrantu, kas ieceļos Eiropā līdz 2020.gadam, būs pietiekoši liels skaits cilvēku, kuru vienīgais mērķis būs pretoties jebkādai integrācijai jebkurā Eiropas Savienības valstī. Turcijas prezidents un pārliecināts musulmanis Erdogans ne tik tālajā 2008.gadā, uzstājoties Ķelnes pilsētā, tēvišķi uzlūkoja sanākušos turkus un teica: «Asimilācija ir noziegums pret cilvēci.» Veiksmīga integrācija nenozīmē tūlītēju asimilāciju, bet paaudžu maiņa šādu iespējamība palielina. Varbūt jums šķita, ka Turcijas prezidents laida muļķi par turku [musulmaņu] piespiedu asimilāciju, pats labi zinādams, ka Vācijā nekas tāds nenotiek?

Vai noziegumi Ķelnē bija novēršami?

Nē, šāda smaguma masveida noziegumi nav un nebūs noveršami arī turpmāk. Tos mēģināsim ierobežot ar papildu policistu un novērošanas kameru skaita palielināšanu, likumu un noteikumu korekcijām. Arī ar noziedznieku no patvēruma meklētāju/kara bēgļu vidus deportēšanu uz Turcijas bēgļu nometnēm, kaut šī «procedūra» vēl arvien nav atrunāta ar Turciju. Visdrīzāk varam sagaidīt ierasto brīvību ierobežošanu ES valstu nacionālās drošības vārdā. Un tas nemaz nav tik nevainīgi, kā varbūt izklausās.

Izvēle, kādu izdarīja Vācijas sabiedrotā Zviedrija duetā ar Dāniju, ieviešot selektīvu robežkontroli uz savas valsts robežām, bija izšķirīgs solis, kas var apdraudēt Šengenas zonu, jo tā ir eksistenciāls Eiropas Savienības pastāvēšanas pamatelements. Te var jautāt, vai Šengenas zona būtu mazāk apdraudēta, pirmajam miljonam migrantu izklīstot pa visu Eiropu, nevis merkelējot uz vienu valsti? Iespējams. Bet nemeklējot praktiskus risinājumus tepat Eiropas kontinentā, nemēģinot tikt galā ar jau atbraukušajiem migrantu miljoniem, nav nekādu cerību tikt kaut kādā galā ar masveida migrācijas pamatcēloņiem, tas ir, karu Sīrijā. Un galveno cēloni - kā likvidēt Asada režīmu. Plašākā kontekstā tas nozīmētu reģionā veicināt sociālpolitiskos procesus, gatavojoties īstam arābu pavasarim, kas ar nopietnu piepūli no ASV un ES puses varbūt kļūs par realitāti kaut kad 22. gadsimtā. Varbūt. Un tikai tad, ja izdosies nepielaist pie siles Putina brūkošo Krieviju. Varbūt.

Masveida noziegumu Ķelnē slēpšana ir nopietni diskreditējusi ne tikai Vācijas medijus, bet pamatīgi apgrūtinājusi ikdienas darāmos darbus pašai Merkeles kundzei, kurai būs ļoti grūti izturēt stingru nostāju un argumentēti pretoties mediju brīvības ierobežojumiem Polijā un Ungārijā. Kas šķiet neiespējami, tās ir cerības atdzīvināt t.s. ES migrācijas kvotu projektu, kas beidzies, nemaz nesācies.

Lai atgūtu mediju un arī policijas reputāciju un pārliecinātu sabiedrību Vācijā un pārējās ES valstīs, ka «tagad vairs neko neslēpsim», nepietiks ar dažu desmitu noziedznieku apcietināšanu, notiesāšanu un deportāciju. Nepietiks ar dažu tūkstošu migrantu sūtīšanu uz Austriju vai stāstiem par migrantu plūsmas samazināšanos šogad, salīdzinot ar grandiozo skaitu pērn.

Līdzšinējās bailes neļaut migrantu pastrādātajiem noziegumiem izskanēt publiskajā telpā ir radījušas iepriekš paredzamas sekas – eiropieši pārvērtēs savu nostāju par Vācijas «atvērto durvju politiku». Bet ne tādēļ, ka pēkšņi ir zaudēta līdzcietība pret kara bēgļiem, bet tamdēļ, ka daudzi ES valstu varasvīri un ietekmīgi mediji mūs uzskata par nekompetentiem, lai ļautu piedalīties savas valsts un visas Eiropas Savienības nākotnes veidošanā, slēpjot vai tikai daļēji atklājot informāciju, kas visiem ieinteresētajiem ļautu pilnvērtīgi izvērtēt drošības, politiskos, ekonomiskos aspektus pirms valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanas.

Grūti prognozēt, vai tektoniskie pārmaiņu procesi būs strauji un masveidīgi. Tomēr neuzticēšanās vienmēr ir bijusi melu un noklusēšanas cena.

Atsauce

^{Eiropas nolaupīšana: Saskaņā ar vienu no sengrieķu mītiem Eiropa — feniķiešu valdnieka Agenora meita un Tēbu valdnieka Kadmisa māsa - kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši ievērojis Zevs un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzkāpt sev mugurā un, tiklīdz Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz Krētas salu.}

^{Leģendas par Eiropas nolaupīšanu simboliskā nozīme: Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu civilizācijas tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.}