Grībauskaite: «Lukoil» emisāri mums ir arī bez paša «Lukoil»

«Domāju, ka «Lukoil» emisāri mums ir arī bez paša «Lukoil»,» viņa sacījusi, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai koncerna lēmums pārdot savu degvielas uzpildes staciju tīklu Lietuvā samazinās tā ietekmi valstī.

Lietuvas Konkurences padome 2014.gadā piesprieda 3,4 miljonu eiro naudassodu Krievijas koncerna meitassabiedrībai - kompānijai «Lukoil Baltija» - par 16 degvielas uzpildes staciju pārņemšanu bez padomes atļaujas.

Kad Seims drīz pēc tam pieņēma konkurences likuma grozījumus, kas paredzēja par rupjiem konkurences likuma pārkāpumiem noteikt ierobežotu naudassodu līdz 150 000 litu (43 500 eiro) apmērā, prezidente tos bloķēja, norādot, ka tas būtu īpaši izdevīgi koncernam «Lukoil», ar kuru tobrīd turpinājās tiesāšanās.

«Par «Lukoil» naudu tiek finansēta Kremļa militārā agresija Eiropā. Tie, kas rosinājuši šādus grozījumus, ir gatavi finansēt tankus, kuri var parādīties pie mūsu robežām,» viņa toreiz uzsvēra, atgādinot, ka pat Amerikas Savienotās Valstis koncernam «Lukoil» noteikušas sankcijas tieši tādēļ, ka tas investē militārajā rūpniecībā.

Kā ziņots, «Lukoil» prezidents Vagits Alekperovs pagājušā gada nogalē paziņoja, ka koncerns pārdos savus aktīvus Latvijā un Lietuvā, jo šajās valstīs esot pastiprinājies Krievijai naidīgs noskaņojums.

Lietuvas bankas «Swedbank» galvenais ekonomists Nerijs Mačulis, komentējot šo paziņojumu, aģentūrai BNS sacīja, ka politiskā situācija gan varētu būt viens no «Lukoil» lēmuma iemesliem, bet diez vai tam ir izšķiroša nozīme - drīzāk jau šis solis saistīts galvenokārt ar pārmaiņām naftas tirgū.

Tikmēr Lietuvas degvielas tirgotāji pauda viedokli, ka tirgū nav gaidāmi jauni spēlētāji un varētu notikt vienkārši izkārtņu nomaiņa. Viņuprāt, pilnīgi iespējams, ka šo biznesu nopirks koncernam piederošā degvielas uzpildes staciju tīkla operatora Lietuvā «Lukoil Baltija» prezidents Ivans Paļeičiks.