Ārvalstu spēki, kas darbojas pret Latvijas interesēm, cenšas ietekmēt un kavēt Latvijā sākto gāzes tirgus liberalizāciju. Šādu brīdinājumu intervijā Latvijas Televīzijai izteicis ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis enerģētikas jautājumos Eimoss Hokstīns.
ASV sūtnis: Gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā grib kavēt ārvalstu spēki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Amerikas Savienotās Valstis šogad spērušas vēsturisku soli un no dabasgāzes importētājvalsts kļūst par eksportētājvalsti, kas iespējams attīstīto slānekļa tehnoloģiju dēļ. Šo tehnoloģiju uzvaras gājiens var būtiski mainīt dabasgāzes un naftas tirgu Eiropā un pasaulē, norādīja Hokstīns.
Enerģētiskā drošība Eiropā ir arī fundamentāli svarīga, jo tas ir jautājums arī par katras valsts nacionālo drošību - ja kāda valsts atkarīga tikai no viena energoresursu piegādātāja, tas nozīmē, ka visa valsts drošība ir atkarīga no šīs vienas piegādātājvalsts, jo enerģētika spēlē kritisku lomu ekonomikā.
«Eiropas iekšienē mums ļoti svarīga ir Baltijas reģiona drošība, tāpēc mēs vēlamies redzēt spēcīgākus centienus Baltijā, īpaši Latvijā, lai mainītu to situāciju, kāda ir pašlaik,» uzsvēra ASV sūtnis.
Igaunija jau tagad ir salīdzinoši neatkarīga, Lietuva pabeidza darbu pie sašķidrinātā gāzes termināļa, Polija plāno spert līdzīgu soli nākamgad, taču Latvija uz šā fona atpaliek. Hokstīns gan uzsvēra, ka Latvija dara savu darbu un sper ļoti nozīmīgus soļus - Latvija ir iesaistījusies demokrātiskā procesā, lai liberalizētu savu enerģētikas tirgu, lai izpildītu ES enerģētikas regulas trešo paketi.
«Es Latviju nekritizēju. Ja raugāmies uz visām trim Baltijas valstīm un redzam, ka tās vien pirms pāris gadiem bija kā nošķirta sala enerģētikas jomā, un skatāmies, kā ir tagad, nākotne varētu būt spoža, taču tas atkarīgs no Igaunijas, Lietuvas un it īpaši Latvijas spējām izdarīt to, kas jāizdara, - pirmkārt, izpildīt trešās enerģētikas paketes prasības un nenovilcināt termiņus,» sacīja ASV sūtnis, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi likumprojektu apstiprināt nospraustajā termiņā līdz 2017.gada aprīlim un to ieviest līdz 2017.gada beigām, un tas ir izdarāms.
«Ejot cauri demokrātiskajam procesam parlamentā, ir arī ļoti svarīgi Latvijas tautai darīt zināmu, ka ir ārvalstu intereses, nelatviskas intereses, kas gribētu redzēt vilcināšanos un izmaiņas, kas neļautu izpildīt trešās enerģētikas paketes prasības, un tas kalpo par labu ārējām interesēm, nevis par labu latviešu un Latvijas valsts interesēm,» sacīja Hokstīns.
Eiropai jābūt mazāk atkarīgai no Krievijas piegādēm, un to izdarīt nav sarežģīti, taču Eiropā ir valstis, kuras gandrīz simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas - tas ir jāizbeidz. Ir nepieciešams izveidot infrastruktūru, lai varētu piegādāt gāzi ne tikai no Krievijas, lai cilvēki šajās valstīs neciestu no pārāk augstām cenām atbilstoši piegādātāja untumiem, nevis starptautiskiem tirgiem.
Hokstīns nepiekrīt, ka cenas pēc tirgus liberalizācijas pieaugs. Šis ir īstais brīdis, kad veikt liberalizāciju, jo energoresursu cenas ir zemas, tāpēc Latvija ilgtermiņā var diskutēt par cenu. Brīdī, kad Lietuva paziņoja par sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību, tai nekavējoties izdevās vienoties ar «Gazprom» par zemāku dabasgāzes cenu, atgādina Hokstīns, uzsverot, ka nav runa par «Gazprom» izslēgšanu no gāzes piegādes biznesa kādā valstī.
«Viņiem nav jābūt ārā no šīs spēles. Viņi ir jūsu kaimiņi, viņiem ir milzīgas rezerves un viņiem jādod iespēja turpināt pārdot dabasgāzi, taču viņiem jāievēro spēles noteikumi un jārespektē, ka šādi noteikumi ir - viņi nedrīkst censties sagrozīt šos noteikumus un nedrīkst iejaukties, kad valstis pašas lemj par saviem likumiem, cenšoties izpildīt ES regulas,» teica Hokstīns.
«Jums nav jāgaida līdz 2017.gada beigām, lai ļautu Klaipēdas terminālim izmantot dabasgāzes glabātuvi Latvijā. Liberalizācija izpaužas ne tikai likumdošanas procesā, kas notiek pašlaik. Tā izpaužas arī domāšanā, kā to izmantot valsts labā. Jums pašlaik Latvijā ir tik daudz iespēju! Manas vienīgās bažas ir par to, ka spēki no ārpuses to mēģinās bremzēt un ka spēki no otras puses raudzīsies uz savām interesēm un centīsies tās pārdot kā Latvijas intereses. Draudēšana ar augstām cenām - to visu jau esmu dzirdējis ne tikai Latvijā. Tas nāk no scenārija, kuru var redzēt visur pasaulē. Nevienam nevajadzētu būt atkarīgam no vienas valsts. Draudi, par kuriem runājam šodien, sākas ar cenu un beidzas ar politiskām svirām un iespēju teikt - ja tu nedarīsi, ko teikšu, es nogriezīšu gāzi. Neviens to nezina labāk par Baltijas valstīm,» uzsvēra ASV sūtnis.