/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9557090t1he280.jpg)
Eiropas Savienību (ES) šogad sagaida imigrācijas un Grieķijas krīzes risināšana, tomēr arvien lielāka loma būs arī debatēm par Lielbritānijas piedāvātajām savienības reformām, prognozēja Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Gobiņš: ES šogad sagaida imigrācijas problēmu un Grieķijas krīzes risināšana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par ES izaicinājumiem nākamgad, Gobiņš norādīja, ka debates ap Lielbritāniju tikai sāksies, turklāt tās nebūs vieglas. Par iemeslu viņš minēja Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona slikto situāciju, jo viņš sākot pamazām kāpties atpakaļ, ņemot vērā arī iekšpolitiskās aktualitātes un cīņu ar populistiem.
Tāpat ievērojamu lomu ES politikā spēlēs enerģētika, tostarp Enerģētikas savienība, kas, pēc Gobiņa domām, pašlaik uz priekšu virzās ļoti labi. Turklāt Latvija šajā jomā prasa lielāku savstarpējo sadarbību, no kuras iegūs vairākas valstis, tostarp arī Latvija, ņemot vērā savienības koordināciju. «Tas nāks par labu zemo cenu dēļ,» prognozēja eksperts.
Vaicāts, vai tas pārāk neietekmēs Krievijas ekonomiku, kuras lielās svārstības var ietekmēt arī vairākas citas valstis, tostarp arī Latviju, Gobiņš norādīja, ka to kompensēšot ES straujā izaugsme. Viņš arī uzsvēra, ka Krievija ar savu rīcību ir marginalizējusi sevi, turklāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina «dīvainību risks paliek ar vien lielāks» un to izprot arī uzņēmēji, kas savu izaugsmi vairs nevēlas balstīt lielākoties tikai uz Krieviju.
«Tā ir kā loterija - iespējams labi uzvarēt, taču tajā pašā laikā arī smagi zaudēt,» viņš sacīja.
Tikmēr Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) norādījusi, ka pagājušais gads nesa pārbaudījumu ES vienotībai un rīcībspējai. Grieķijas ekonomiskās krīzes pārvarēšana pierādīja ES spēju rast solidārus risinājumus. Toties par lielāko ilgtermiņa izaicinājumu Eiropai ir kļuvušas migrācijas plūsmas no vairākiem reģioniem. Gan globālie, gan reģionālie faktori Latvijas tuvajā reģionā par prioritāro izvirzīja atbildi uz jaunajiem nedrošības faktoriem un hibrīddraudiem, kamēr Krievijas sankcijas lika Latvijas tautsaimniecībai pielāgoties jaunajiem apstākļiem, diversificējot jaunos tirgus.
Šādas tendences un notikumi nosaka, ka arī 2016.gadā Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis būs gādāt par valsts drošību un valsts ekonomiskajām interesēm. Tādēļ Latvijas ārpolitika 2016.gadā koncentrēsies uz ārējās drošības stiprināšanu, veicinot ES un NATO efektīvu cīņu pret terorismu, kā arī panākot ilglaicīgu un pastāvīgu NATO klātbūtni mūsu reģionā.
ĀM arī norādījusi, ka nepieciešams veicināt ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu, ES vienotības un efektivitātes sekmēšanu, kā arī veicināt stabilitāti kaimiņu reģionos un iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.