SPRK: 2015.gadu raksturo energoresursu cenu kritums un elektroenerģijas tirgus atvēršana

Atzīmējot būtiskākos notikumus Latvijā, viņa norādīja, ka dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājuma rezultātā bija vērojams arī siltumenerģijas tarifu samazinājums. Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas apgādes tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, par siltumu bija jāmaksā līdz 19% mazāk. Piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Aizkrauklē, Dobelē, Grobiņā, Ikšķilē, Jūrmalā, tarifu samazinājums bija robežās no 16-19%, citviet samazinājums bija mazāks.

«Vienlaikus jāpiemin, ka, regulatora rūpīgas siltumenerģijas pakalpojumu tarifu projektu izvērtēšanas rezultātā tika samazināti komersantu sākotnēji iesniegtie siltumenerģijas pakalpojumu tarifi, iegūstot izmaksu ieguvumu 0,4 miljonu eiro apmērā,» informēja Krūmiņa.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2015.gadā samazinājās arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, marta mēnesī sasniedzot pēdējo gadu laikā zemāko vairumtirdzniecības cenu - 32,22 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Turpmākā pusgada laikā bija vērojams elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu pieaugums, līdz oktobrī tā sasniedza 2015.gada maksimumu – 60,72 EUR/MWh, taču novembrī un decembrī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas atkal samazinājās. «Paredzams, ka jaunizbūvētais Lietuvas un Zviedrijas elektroenerģijas pārvades sistēmu starpvalstu savienojums, kā arī Lietuvas un Polijas starpvalstu savienojums, kas savu darbu uzsāks jaunajā gadā, ietekmēs elektroenerģijas tirgu Baltijas valstīs, mainot komerciālo plūsmu virzienus un līdzsvarojot elektroenerģijas cenas,» vērtēja Krūmiņa.

Tāpat viņa atzīmēja, ka šā gada augustā stājās spēkā SPRK apstiprinātie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora «Augstsprieguma tīkls» elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu diferencētie tarifi, kas ir zemāki par iepriekš piemērotajiem. Atkarībā no elektroietaišu pieslēguma vietas pārvades sistēmai elektroenerģijas pārvadīšanas tarifa samazinājums ir robežās no 0,8% līdz 8,1%, savukārt maksas par pārvades jaudas uzturēšanu un attīstīšanu kritums ir no 0,1% līdz 3,9%.

«Kopš 2015.gada 1.janvāra elektroenerģijas tirgus ir pilnībā liberalizēts, un arī mājsaimniecības var brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju. Kā liecina regulatora rīcībā esošie dati, ap 2600 mājsaimniecību ir mainījuši savu elektroenerģijas tirgotāju, kas ir 0,3% no kopējā elektroenerģijas lietotāju - mājsaimniecību skaita (800 tūkstoši),» norādīja Krūmiņa, atzīmējot, ka 99% no kopējā mājsaimniecībām piegādātā elektroenerģijas apjoma aizvadītajā gadā piegādāja Latvijas energoapgādes kompānija «Latvenergo», bet 1% - pārējie pieci tirgotāji. Aptuveni 10 tūkstoši jeb 1% mājsaimniecību ir izvēlējušies elektroenerģiju pirkt par biržas cenai piesaistītu cenu. Aptuveni 100 tūkstoši lietotāju ir atbalstāmo lietotāju kategorijā, kas nozīmē, ka šie lietotāji noteiktu elektroenerģijas apjomu saņem par pazeminātu elektroenerģijas cenu.

Pēc viņas paustā, liberalizēts elektroenerģijas tirgus un vienotā Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgus izveide nozīmē arī papildu pienākumus SPRK, un viens no šādiem regulatora uzdevumiem ir sekot līdzi elektroenerģijas vairumtirgus darbībai, lai nepieļautu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un manipulācijas ar elektroenerģijas vairumtirgus cenām. «Pārredzama tirgus darbība ir būtiska, lai nodrošinātu to, ka elektroenerģijas lietotāji maksā tirgus cenu, kas veidojas konkurences apstākļos, izslēdzot tirgus manipulācijas. Lai sekmētu pārredzamību elektroenerģijas tirgus dalībnieku pienākums ir sniegt informāciju vienotajā Eiropas tirgus dalībnieku reģistrā un darījumu uzraudzības sistēmā,» skaidroja Krūmiņa.

Šogad arī sākta Eiropas Komisijas (EK) Tīkla kodeksu ieviešana ar mērķi veidot vienotu, koordinētu un atbilstīgu nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšanu, kurā nozīmīga loma ir regulatoram, apstiprinot elektroenerģijas biržu un dalībvalstu pārvades sistēmas operatoru izstrādātos noteikumus un metodikas.

Krūmiņa pauda, ka aizvadītajā gadā regulators mainīja pieeju, kādā tiek noteikta kapitāla atdeves likme regulētiem komersantiem. Ja iepriekš kapitāla atdeves likme tika noteikta individuāli katram komersantam, tad jaunā kārtība paredz, ka SPRK reizi gadā apstiprina kapitāla atdeves likmi, kuru elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operators piemēro, sagatavojot tarifu aprēķinu. «2016.gadam kapitāla atdeves likme elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu sagatavošanai noteikta 5% apmērā,» atzīmēja SPRK Komunikāciju nodaļas vadītāja.

Savukārt dabasgāzes jomā 2015.gadā, pēc viņas teiktā, nozīmīgi bija pabeigt iesākto darbu pie sistēmas operatora izstrādāto priekšlikumu dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumiem un dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumiem izvērtēšanas, lai nodrošinātu sistēmas lietotājiem nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrai. «2015.gada 10.septembrī, pēc plašām konsultācijām ar tirgus dalībniekiem, tika apstiprināti dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi, un to mērķis ir veidot pārskatāmu un atklātu dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves izmantošanu un brīvo jaudu piešķiršanu uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Par noteikumu piemērošanu turpinās tiesvedība,» klāstīja Krūmiņa.

Tāpat kā katru gadu, arī aizvadītajā gadā, regulators apstiprināja elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības desmit gadu plānu, kurā ietverti tādi uzsāktie kopējo interešu projekti kā Kurzemes loks un Latvijas – Igaunijas trešais starpsavienojums, kā arī plānotie Baltijas koridora projekti, kas nodrošinātu pietiekamas elektroenerģijas pārvades sistēmas jaudas elektroenerģijas pārvadei Ziemeļu – Dienvidaustrumu virzienā.

SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs regulētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu – aizstāvētu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.