Vējonis saņem Ziemassvētku dāvanu. Atjaunota pils 1. kārta

Pasākuma laikā tika izteiktas pateicības būvprojekta vadītājiem un būvniekiem par operatīvo un kvalitatīvo darbu, kas paveikts īsā laika posmā. «Nekādas «haltūras» jeb sasteigtie darbi nebija,» ziņo Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis.

«Rīgas pils ir Latvijas kultūras, vēstures un politiskais mantojums. Šajās telpās ir pieņemti simtiem svarīgi lēmumi un bijusi darba vieta astoņiem Latvijas valsts prezidentiem,» savā runā pauž Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis, iestarpinot, ka tagad arī viņam pils būs vieta, kur strādāt.

Vējonis, apskatot atjaunotās pils telpas, jūtas saviļnots. Šo brīdi viņš ir gaidījis ilgi. Viņa vārdiem, ir veikts labs, kvalitatīvs darbs. «Padomju laikos tika aizkrāsotas mūsu valsts vērtības, bet tagad tās ir apskatāmas.»

Prezidents arī atgādināja, ka nākamgad sāksies pils otrās kārtas atjaunošana. «Lai 2018.gadā es pilnībā varētu atdot Rīgas pili Latvijai. Un tā būs tiešām ļoti burvīga dāvana mūsu valsts simtgades svinībās,» piebilda Vējonis.

«Valsts nekustamo īpašumu» (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols atzīmēja, ir izdarīts liels darba apjoms. Viņš pauda, ka vēl nepieciešams aizpildīt pils telpas, un novēlēja to darīt prezidentam.

Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis sacīja, ka šajā dienā ir liels gandarījums, jo Rīgas pils ir pats blīvākais vēstures un mākslas bloks. «Šeit ir viss, kam cauri izgājusi Latvija - sākot no viduslaikiem un beidzot ar šo pašu brīdi. Ugunsgrēks nāca kā tāds traģisks notikums, kas vēl vairāk saasināja šīs vērtības apziņu,» sacīja Lancmanis, piebilstot, ka izejot cauri pilij, jebkurš iziet cauri arī Latvijas vēsturei,mākslai un likteņgaitām.

«Rīgas pils tāpat kā Rīgas pilsēta vēl nav pabeigta un nekad nevar būt pabeigta,» uzsvēra Lancmanis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pils Lielās zāles griestos ir vēl vairāki tukši gleznu rāmji, kurus aizpildīt Lancmanis aicināja Valsts prezidentu.

«Pils projekts» projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš klātesošajiem novēlēja, lai vēsture, kas valda pilī, palīdz darboties. Viņš atzina, ka darbs, restaurējot pili, norisinājies vairāk nekā desmit gadus, un visas ēkā esošās mākslas vērtības bijis izaicinājums gan projektēšanas gan, būvniecības laikā. «Šis projekts nav tikai grūtības un tikai valsts vērtība, bet arī vēsture. Vēsture ir tā, kas veido nākotni,» teica Lapiņš.

«Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis atzīmēja, ka būvnieki ir darījuši ļoti daudz, lai varētu pili atklāt. «Neskatoties uz to, ka šeit ir bijušas dažādas nelaimes, kuru cēloni mēs noskaidrosim, mēs esam tikuši visam pāri,» piebilda Rāvis.

Būvkompānijas «RE&RE» ģenerāldirektors Didzis Putniņš pauda prieku par atjaunoto pili, un teica, ka visticamāk «pēc 100 un 200 gadiem vēstures annālēs būs rakstīts, ka šie bija tie cilvēki un šis laiks, kad šis lielais darbs ar vienu no Latvijas simboliem - Rīgas pili tika paveikts».

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka pēc Rīgas pilsētas būvvaldes ekspertu komisijas vizītes ēkā piektdien, 18.decembrī, tika parakstīts dokuments par Rīgas pils nodošanu ekspluatācijā. Patlaban ir pabeigta Rīgas pils atjaunošanas pirmā kārta - Rīgas pils priekšpils restaurācija un rekonstrukcija.

Rīgas pils priekšpils restaurācijas un rekonstrukcijas izmaksas tiek lēstas 34 miljonu eiro apmērā.

Savukārt 2016.gadā plānots sākt Rīgas pils kastelas daļas restaurāciju un rekonstrukciju jeb projekta otro kārtu. Šī projekta izmaksas tiek lēstas 20,4 miljonu eiro apmērā. To plānots pabeigt 2018.gadā.

Rīgas pils rekonstrukcijas projektu sāka realizēt 2009.gadā. 2013.gada 20.jūnija vakarā Rīgas pilī, kur noritēja rekonstrukcija, izcēlās ugunsgrēks. Kopējā pils degšanas platība bija 3,2 tūkstoši kvadrātmetru – izdega jumta konstrukcijas un bēniņu telpa 2,4 tūkstošu kvadrātmetru platībā, 4.stāvā – 600 kvadrātmetru platībā, bet 3.stāvā – 200 kvadrātmetru platībā.

Prezidents un kanceleja uz Rīgas pili varētu pārcelties nākamā gada pavasarī, aģentūrai BNS iepriekš sacīja Vējoņa padomnieks Gusts Kikusts.