Kamerons: sarunās ar ES par reformām panākts progress

Tomēr vienlaikus Kemerons atzina, ka panākt vienošanos jau nākamajā samitā, kas gaidāms februārī, būs grūti.

Vislielākie iebildumi citu dalībvalstu līderiem ir pret Lielbritānijas vēlmi ierobežot sociālo pabalstu piešķiršanu imigrantiem no citām ES valstīm.

Starp dalībvalstīm, kas pretojas brīvās pārvietošanās principu pārskatīšanai, ir arī Francija un Vācija.

«Mēs mēģinām ko ļoti grūtu, mēģinām ko tādu, ko vēl neviena cita valsts nav mēģinājusi, tas ir, mainīt mūsu pozīcijas Eiropas Savienības iekšienē,» norādīja Kemerons, uzsverot, ka tas tiek darīts ar britu tautas piešķirto pilnvarojumu.

Viņš piebilda, ka Eiropas Komisija (EK) saskatot iespēju panākt risinājumu. Turklāt Kemerons uzsvēra, ka runa tiešām esot par risinājumu, nevis par kādu kompromisu.

Kemerons savus priekšlikumus īstenojamajām reformām pārējo ES dalībvalstu līderiem izklāstīja ceturtdienas vakarā darba vakariņu laikā.

Eiropadomes prezidents Donalds Turks atzina, ka pārējo dalībvalstu līderi esot pauduši savu satraukumu par britu premjera iecerēm, taču izteikuši gatavību meklēt kompromisus.

«Pamatojoties uz šīm pozitīvajām debatēm, mēs vienojāmies kopīgi strādāt, lai rastu risinājumus visos četros premjerministra Kemerona minētajos «grozos»,» norādīja Tusks, piesaucot četras jomas, kurās Londona vēlas panākt reformas.

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele pauda optimismu, jo visi vēloties panākt kompromisu. Viņa pat pieļāva iespēju, ka tiktu izdarīti kādi grozījumi ES līgumā, gan piebilstot, ka «ne tagad, bet, iespējams, nākotnē».

Tajā pašā laikā Francijas prezidents Fransuā Olands uzsvēra, ka pieskaņošanās britu vēlmēm būtu iespējama, taču jāievēro ES noteikumi un pamatprincipi.

Arī EK prezidents Žans Klods Junkers brīdināja, ka panākt vienošanos visos četros Kemerona izvirzītajos jautājumos būs grūti un ka līdz februārim nepieciešamas intensīvas sarunas.

«Vēlos jūs brīdināt par iluzoro priekšstatu, ka pastāvētu trīs viegli jautājumi un viens smags,» norādīja Junkers. «Ir četri sarežģīti jautājumi, kas katrs satur vēl vairākus jautājumus, un mums līdz februārim jāizskata tie visi.»

Līdz ar imigrantu sociālo tiesību ierobežošanu Kemerons pieprasa aizsardzības mehānismus, kas pasargātu eirozonā neesošo dalībvalstu tautsaimniecības no iespējamajām nelabvēlīgajām sekām, ko varētu radīt eirozonas lēmumi, pasākumus ES konkurētspējas palielināšanai un izņēmuma tiesības Lielbritānijai neiesaistīties «arvien ciešākas savienības» veidošanā.

Kemerons vēlas panākt vienošanos par šīm reformām pirms Lielbritānijas referenduma par turpmāko dalību ES, ko viņš apsolījis sarīkot līdz 2017.gada beigām.