Latvijas lielākie uzņēmumi izpilda tikai 36% no uzņēmuma atklātības kritērijiem

Institūta vadītāja Dace Helmane informēja, ka uz nozaru fona pozitīvi izceļama banku nozare, kuras uzņēmumi ir izpildījuši vidēji 73% no kritērijiem, un atbilstoši sektoram izvirzītajām prasībām visu banku interneta vietnēs ir pieejami finanšu pārskati.

Tāpat diezgan atklāta ir telekomunikāciju nozare, kas izpilda 62,5% no atklātības kritērijiem, slimnīcas (60%) un apdrošināšana (56,3%).

Noslēgtākās izrādījās dažādas vairumtirdzniecības nozares, tostarp naftas produktu, piena un pārtikas produktu vairumtirgotāji.

Naftas produktu vairumtirgotāji izpilda tikai 13,8% no atklātības kritērijiem, piena produktu vairumtirgotāji - 17,5%, dzērienu vairumtirgotāji - 21,3%, mazumtirgotāji - 24,4%, bet kokapstrādes nozares uzņēmumi - 30,6% no atklātības kritērijiem.

«Ja šajā gadījumā vēl ir izprotami iemesli pasīvai komunikācijai interneta vidē, tad pretējas pārdomas rodas attiecībā uz dažādiem mazumtirgotājiem, kuri ārkārtīgi retos gadījumos ir publiskojuši savas prasības piegādātājiem vai informējuši par saviem biznesa principiem,» stāstīja Helmane.

Piemēram, neviens no lielākajiem farmaceitisko produktu vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem nav publiskojis informāciju par saviem īpašniekiem.

Helmane informēja, ka visbēdīgākie rezultāti ir tiem «Top 500» uzņēmumiem, kuros strādā mazāk par 50 darbiniekiem - tie ir izpildījuši tikai 22,5% no atklātības kritērijiem. Uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 500 izpilda 53,8% no atklātības kritērijiem, bet uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 50 līdz 500 - 37,6%.

Pētījumā konstatēts, ka visatklātākie Latvijas uzņēmumi ir «Aldaris», «Cemex», «Grindex», «Latvenergo», «Cēsu alus», «Latvijas Mobilais telefons», «Swedbank», «SEB banka», «Neste Latvija» un «Bosch».

Lielākajai daļai jeb 85% no 500 lielākajiem uzņēmumiem ir izstrādātas interneta vietnes, kas vienmēr ietver vismaz kontaktinformāciju saziņai, tomēr pārējais saturs lielākoties nesniedz nekādu priekšstatu par uzņēmumu un tā sniegumu, norādot, ka atklātība netiek novērtēta.

Komunikācijas uzņēmuma «Mccann Consulting» valdes priekšsēdētājs un Ilgtspējas indeksa eksperts Arnis Vērzemnieks sacīja, ka, lai gan jebkura Latvijas uzņēmuma finanšu dati par simbolisku samaksu ir pieejami jebkuram interesentam, tomēr tikai 15% no lielākajiem uzņēmumiem publisko finanšu datus savās mājaslapās, tādējādi demonstrējot atvērtību un atklātību pret saviem potenciālajiem klientiem un sadarbības partneriem.

No Latvijas «Top 500» uzņēmumiem savus biznesa ētikas un/vai godīgas komercdarbības prakses principus ir publiskojuši tikai 11%, un pārsvarā tie ir uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, kas par pamatu izmanto grupas definēto uzvedības standartu.

«Daudz satraucošāk ir tas, ka

tikai 7% no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem ir publiski definējuši savas prasības piegādātājiem un apakšuzņēmējiem,

turklāt starp šiem uzņēmumiem ir tikai piecas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības,» uzsvēra Vērzemnieks.

Informāciju par uzņēmuma īpašniekiem savās mājaslapās ir publiskojuši tikai 13,6% no Latvijas 500 lielākajiem uzņēmumiem.

Kritērijos tika vērtēts, vai uzņēmumam vispār ir interneta mājaslapa, kādās valodās ir šī lapa, vai tajā ir pietiekama informācija par uzņēmuma vadību un īpašniekiem, finanšu datiem, kā arī vai mājaslapā ir informācija par uzņēmuma darbības principiem.