Nomainīta Latvijas Krievu kopienas vadība

Kā norādīts organizācijas mājaslapā, Sokolovs dzimis 1952.gadā Rīgā vecticībnieku ģimenē. Viņš absolvējis Rīgas 9.vidusskolu, bet pēc tam mācījies Sevastopoles Augstāko jūras kara inženieru skolā. No 1977. līdz 1991.gadam Sokolovs dienēja padomju armijā uz atomzemūdenēm. Kopš 1998.gada viņš nodarbojas ar sabiedrisko darbību. Viņš ir sabiedriskās organizācijas «Pilsoņu un nepilsoņu savienība» priekšsēdētājs.

Tiek minēts, ka Sokolovs ne tikai rīkojis dažādus sabiedriski nozīmīgus pasākumus, bet viņš ir arī pazīstams mecenāts, kurš atbalstot Latvijas krievu mācību valodas skolas u.c. LKK informē, ka Sokolovs ir aktīvs cīnītājs par Latvijas iedzīvotāju pilsoniskajām tiesībām.

Sanāksmē notika arī LKK valdes vēlēšanas, kurās tika ievēlēti 12 valdes locekļi. Starp tiem ir Latvijā nereģistrētās organizācijas «Nepilsoņu kongress» līderis Aleksandrs Gapoņenko, bijušais Latvijas Krievu kopienas prezidents Valērijs Kravcovs un citi.

Kā ziņoja telekanāla TV3 raidījuma «Nekā personīga», vienlaikus «Maskavas namā» notika konference, kurā sprieda par to, kā pareizi jāskatās uz Padomju Savienības uzvaru Otrajā pasaules karā, jānosoda nacisma slavinātāji un jāvērtē Baltijas valstu loma kara noziegumos. Starp delegātiem bija līdzīgi domājoši vēsturnieki un pētnieki, daži no Igaunijas, Lietuvas, Izraēlas un Baltkrievijas, taču visvairāk no Krievijas - mācībspēki no augstskolām, eksperti.

Ieraugot kameras un žurnālistus, kājās no zāles pēdējām rindām zibenīgi uzlēca viens no krievu kustību aktīvistiem Latvijā Sokolovs un steidza brīdināt konferences rīkotāju Viktoru Guščinu. Abi žurnālistus izstūma aiz durvīm.

Hārdkors Maskavas namā: apsargs @Nekapersoniga žurnālistā atpazinis savu senču slepkavu. pic.twitter.com/Yr7mJ0NmkW— Mārtiņš Kaprāns (@Mkaprans) December 13, 2015

Sokolovs vēlāk raidījumam atzina, ka pēc pasākuma tiks izdota grāmata, kurā tiks apkopoti visi referāti.

Konferencē piedalījās arī delegāti no Latvijas. Starp viņiem Žurnālistu savienības vadītājs Juris Paiders, kurš rakstījis grāmatas kopā ar «Saskaņas» līderi Jāni Urbanoviču un Igoru Jurgenu. Piedalījās arī Vlads Bogovs, kurš Rīgā organizē «Krievu kultūras dienas». Viņa vadītajam «Kultūras attīstības fondam» piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Raidījums atgādina, ka novembrī Maskavā notika Krievijas tautiešu 5.kongress. Uz to ieradās arī Guščins ar domu biedriem. Guščins mudināja aktīvi rīkoties, lai cīnītos pret vēstures pārrakstītājiem, jo Baltijā un Latvijā tiekot radīti mīti par PSRS okupāciju un atdzimstot nacisms.

Guščins un kāda Valentīna Guščina ir nodibinājuši biedrību «Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs». Atskaitēs Latvijas valstij biedrība naudas lietās nav bijusi īpaši atklāta. Finanšu avoti - nezināmas izcelsmes dotācijas un anonīmi ziedojumi. No 2009.gada Guščina biedrība ziedojumos saņēmusi 126 000 eiro.