Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9562535t1hae65.jpg)
Sinhronās tulkošanas izmaksas vienā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē veidotu vairākus tūkstošus eiro, taču tiesnešiem vispirms ir jāizlemj, vai šāds tulkošanas veids nav procesa pārkāpums, pastāstīja Tieslietu ministrijas vadība.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pastāstīja, ka šobrīd lielākoties gan tiesneši, gan Tiesu administrācija uzskata, ka bez grozījumiem likumā sinhrono tulkošanu izmantot nevar. Tajā pašā laikā ir daļa speciālistu, kas uzskata, ka šo tulkošanas veidu var izmantot bez likuma grozījumiem.
«Es domāju, ka šeit izšķirošais vārds būtu jāsaka Tieslietu padomei. Es pats iestājos par to, ka sinhronā tulkošana būtu jāpiemēro vismaz šāda apmēra procesos,» piebilda ministrs.
Valsts sekretārs Raivis Kronbergs žurnālistiem norādīja, ka sinhronā tulkošanu veido lielas izmaksas. Konkrētas summas viņš atturējās minēt, taču pie šāda apmēra prāvas vienai tiesas sēdei sinhronās tulkošanas izmaksas sastāda vairākus tūkstošus eiro. Ministrs savukārt piebilda, ka sinhronās tulkošanas izmaksas veido ne tikai pašu tulku darbs, bet arī tehnikas noma, kura ir ļoti dārga.
«Tikpat labi var būt tā, ka apelācijas instancē kāda no pusēm pasaka, ka ir pārkāpts process. Tās ir lielākās bažas, vai sinhronā tulkošana tiek uzskatīta par procesa pārkāpumu vai netiek. Lai tiesneši paši izlemj - ja tas nav procesa pārkāpums, tad esmu par nekavējošu sinhronā tulkojuma ieviešanu,» uzsvēra ministrs.
Ja tiks panākta vienprātība par šāda tulkošanas veida izmantošanu, tad Tieslietu ministrija nepieciešamo finansējumu meklēs no iekšējiem resursiem, taču, ja tas neizdosies, tad lūgs valdībai piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Ministram ir arī pārliecība, ka nākotnē sinhronā tulkošana tiesās tiks ieviesta un ir pamats cerēt uz ārvalstu palīdzību tehnikas iegādē, līdzīgi kā tas bija ar videokonferenču tehnikas iegādi.
Jau ziņots, ka likums nosaka, ka visās kriminālprocesa stadijās un visos tā veidos cietušajam ir tiesības piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir ļoti liels procesā iesaistīto personu loks, jo īpaši cietušie, iespējams, ka virknei šo personu ir nepieciešams nodrošināt iespēju lietot to valodu, kuru tās prot. Turklāt normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā ir organizējams tulkošanas process tiesas sēdē, iepriekš skaidroja Tiesu administrācijā.
Pirmajā tiesas sēdē izmantotais tulkošanas veids tika izvēlēts kā ierastā prakses tiesas procesam tiesas sēdēs. Ja tiesa lūgs sinhrono tulkošanu austiņās, administrācija, izvērtējot tehniskās iespējas un izmaksas, to nodrošinās.
Otrdien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā notika pirmā tiesas sēde Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Pirmajā tiesas sēdē daudz laika aizņēma tulkošana no krievu valodas uz latviešu valodu, neizmantojot austiņas. Par šādu tulkošanas veidu kritiku izteica advokāts Artūrs Zvejsalnieks, paužot, ka viņam ir grūti runāt sadalīti, kad uzreiz tiek tulkots viņa teiktais, līdz ar to tiesai citādāk būtu jāorganizē šis process.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 2016.gada 1.martā.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.