/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9563236t1h4192.jpg)
Eirosistēmas īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz novembra beigām iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 661 miljona eiro apmērā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētā informācija.
Šogad iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri par € 661 miljoniem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Martā tika iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 75 miljonu eiro vērtībā, aprīlī - 177 miljonu eiro, maijā - 205 miljonu eiro, jūnijā - 46 miljonu eiro, jūlijā - 22 miljonu eiro, augustā - 23 miljonu eiro, septembrī - 19 miljonu eiro, oktobrī - 63 miljonu eiro, bet novembrī - 31 miljona eiro vērtībā.
Iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru vidējais dzēšanas termiņš ir 5,88 gadi.
ECB publicētā informācija rāda, ka līdz šim PSPP programmā visvairāk izpirkti Vācijas, Francijas un Itālijas vērtspapīri. Kopumā līdz novembra beigām PSPP programmā iegādāti vērtspapīri 450,62 miljardu eiro apmērā.
Vērtspapīru iegādes programma tika sākta šā gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā.
PSPP ir viena no paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) sadaļām. Bez PSPP jeb valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmas darbojas arī CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).
Sākotnēji bija plānots, ka PAPP programma ilgs no 2015.gada marta līdz 2016.gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim. Tomēr decembra sākumā ECB paziņoja, ka pagarinās paplašināto aktīvu pirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada martam.
PAPP rezultātā Eirosistēma apmaina finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Tiek sagaidīts, ka šī intervence uzlabos eirozonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījuma un ražošanas kapacitātes izmantošanu, līdz ar to pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija.