/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/15/9563829t1h7d42.jpg)
Situācija, kad aizejošs premjers preses konferencē faktiski nosauc savu pēcteci, Latvijā ir unikāla, sacīja pētījumu kompānijas «Latvijas Fakti» vadītājs Aigars Freimanis.
Eksperts: pēcteča nosaukšana ir unikāla situācija Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauda, ka par demisiju paziņojusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība»), pavēstot, ka premjera amatā vēlētos redzēt pašreizējo iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, ir devusi signālu, «parādot, ko domā par pašreizējo partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu».
«Skaidrs, ka Āboltiņas loma «Vienotībā» ir liela, bet šāds paziņojums iezīmē šķelšanās asi,» sacīja Freimanis.
Tāpat Freimanis pauda neizpratni, par Āboltiņas labvēlīgo attieksmi pret vēl kādas partijas, visticamāk, Latvijas Reģionu apvienības iekļaušanu koalīcijā.
«Manuprāt, paplašinot koalīciju, «Vienotība» ne tikai neiegūtu, bet pat zaudētu,» piebilda Freimanis.
Jau vēstīts, ka Straujuma pirmdienas rītā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu paziņoja par atkāpšanos no amata. Līdz ar to krīt arī pašreizējā valdība.
Preses konferencē pēc demisijas paziņošanas Straujuma norādīja, ka viņa par savu pēcteci premjera amatā redz iekšlietu ministru un partijas biedru Rihardu Kozlovski.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka koalīcijas partneriem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Nacionālajai apvienībai (NA) nebūtu iebildumi pret Kozlovska kandidatūru premjera amatam.