Darba dienās piketē par ģimenes vērtībām, brīvdienās - māca bērniem šaut

Agrā septembra sestdienas rītā, kad vairums rīdzinieku vēl tikai mostas, pie Centrālās stacijas pulksteņa sapulcējušies aptuveni četrdesmit cilvēki. Īsi pēc deviņiem visi ar sabiedrisko transportu dodas uz Bolderājas mežu. Izkāpuši netālu no Spilves lidostas, pa smilšainu ceļu nozūd starp kokiem. Pēc nepilna kilometra viņus sagaida daži vīrieši, kas pusstundu sniedz norādījumus, bet pēc tam katram izdala lāzeršauteni, kas vizuāli atgādina īstu automātu. Nākamās pāris stundas viņi spēlē «kariņus». Galvenais uzdevums — trāpīt sensorā, kas piestiprināts pretinieka galvai. Ik pa brīdim mežā skan izsaucieni nemuļķoties ar šāvieniem pa ķermeni un mērķēt tieši galvā.

Pasākuma fotogrāfijās, kas publicētas Facebook, dalībnieki izskatās apmierināti. «Tētis, dēls, meita = drosmīga ģimene» vēsta paraksts bildei, kurā lācīgs tēvs ar pusaugu meitu kamuflāžas tērpos veras kamerā. Nākamajā tēvs ir kopā ar puiku, kurš tikai nedaudz garāks kā ierocis viņa rokās. Vēl citā jauns vīrietis ar meitu, kas izskatās pēc sākumskolnieces, un bērnudārza vecuma puiku.

Kopš 2013.gada Latvijā nodibinātas trīs šādas «vecāku kustības» - «Dzimta», «Sargāsim mūsu bērnus!» un «Mūsu bērni». «Tradicionālās vērtības» izrādījās jautājums, kas vieno Latvijā etniski sašķelto sabiedrību.

Organizācijas kopīgi lobē likumu izmaiņas ar mērķi aizliegt «homoseksualitātes propagandu», iestājas pret bērnu adopciju uz ārzemēm un, viņuprāt, pārāk lielo sociālo dienestu varu.

Līdzīgas tendences pēdējos gados novērotas Latvijas kaimiņvalstī Krievijā, kas par savu iekšpolitikas un ārpolitikas mērķi noteikusi «tradicionālo vērtību» aizsardzību. Kopš 2012.gada Krievijā pieņemti četri likumi, kas aizliedz viendzimuma attiecību «propagandu», kā arī bērnu adopciju uz ASV. Latvijā šo «vecāku kustību» ietekmē šovasar parlamentā pieņēma likumu, aizliedzot skolās izmantot mācību materiālus, kas popularizē netikumību.

Medijos plašāk atspoguļotā «Dzimtas» akcija ir 2014.gadā pie Saeimas rīkotā «100 ielūgumi deputātiem». Pie parlamenta savācās simts vīru, lai katram deputātam nodotu ielūgumu uz preses konferenci, kurā organizācija «paziņoja sabiedrībai» saņemtās politiķu atbildes par attieksmi pret seksuālajām minoritātēm. Akcijas rezultātā par prokremliskāko Latvijas parlamenta partiju uzskatītās «Saskaņa» deputāte Irina Cvetkova ierosināja likumu grozījumus, kas aizliegtu skolās «reklamēt» seksu. Tas bija pirmais mēģinājums ar likumu aizliegt skolās runāt par homoseksualitāti.

Publiski mazāk pamanītas, bet daudz agresīvākas ir «Dzimtas» publiskās lekcijas, kuru ieraksti atrodami arī «Youtube».

Lekcijās Korņetova stāsta par «juvenālo justīciju». Starptautiskajā praksē ar šo jēdzienu saprot likumus ar mērķi aizsargāt bērnu intereses, bet «Dzimta» un citi tradicionālo vērtību kustību aizstāvji to tulko kā vecāku tiesību ierobežošanu. Uzstājoties netradicionālās reliģijas «Jaunā paaudze» dievkalpojumā 2013. gada vasarā, Korņetova stāsta, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija staigā pa skolām un māca, kādi «ļauni un nelabi ir vecāki».

Noteikti vajagot brīdināt bērnus, lai neuzticas «laipnajām tantēm» un nekādā gadījumā pie viņām nemeklē palīdzību, jo tad viņus izņems no ģimenēm, «ieliks patversmē», «baros ar zālēm» un bērns mammu neredzēs gadiem vai pat nekad. Noteikti nevajagot meklēt palīdzību sociālajos dienestos, jo tas arī ir drošākais solis uz bērnu atņemšanu ģimenei.

Slēptais bērnu aizsardzības sistēmas mērķis esot legalizēt Latvijā nelegāli notiekošo bērnu tirdzniecību. Korņetova dievkalpojumā rāda prezentāciju, kurā uzskaitīti potenciālie bērnu pircēji. Vispirms bezbērnu pāri, jo Rietumos sievietes vairs neprotot pašas dzemdēt. Tad geji un pedofili. «Un viņi grib mūsu bērnus - skaistus un ekoloģiski tīrus.»

Pēc Korņetovas uzstāšanās uz skatuves kāpj viņas vīrs Sauļus Šeikis. Īsais, muskuļotais Austrumu cīņu speciālists sniedz vēsturisku izklāstu par to, kā kopš 16. gadsimta «sodomija nonākusi Eiropas Savienības likumos un starptautiskajā domāšanā».

Pēc pašu aplēsēm, «Dzimtas» aktīvisti ar lekcijām pāris pēdējos gados uzrunājuši ap 10 000 cilvēku. To Šeikis šovasar stāstīja Lietuvas žurnālistei, kura viņu un sievu intervēja «Re:Baltica» uzdevumā. Šeikis ar «Re:Baltica» satikties nevēlējās, tomēr atteikuma telefona sarunā atbildēja uz dažiem jautājumiem.

Šeikis uzskata, ka svarīgi bērniem iemācīt disciplīnu, spēju pašorganizēties un fizisko noturību.

Šaušanas sacensības mežā viņš sauc par «interaktīvu spēli», kas esot tā pati datorspēle, tikai ar lielāku pievienoto vērtību - bērni reāli skrien, piepumpējas. Līdzīgas sacensības «Dzimta» piedāvā arī viņu rīkotajās bērnu «vasaras kadetu nometnēs» Latgalē. Bez zīmēšanas un dziedāšanas tajās bērni mācās arī soļot ierindā, piedalās parādē un apmeklē šaušanas stundas ar pneimatiskajiem ieročiem. Pēdējās vada bijušais policists Eduards Ludzītis no jaunatnes militārā sporta kluba «Specnaz». Avīzē «Vestji Segodnja» «komandieris» Ludzītis «Specnaz» salīdzina ar jaunsardzi, tikai «bez lieka patriotisma».

«Dzimtas» gada pārskats rāda, ka viņu ienākumi ir nelieli - nepilni 2000 eiro 2014.gadā. Ziedotāji lielākoties ir paši dibinātāji. Korņetova lietuviešu žurnālistei stāsta, ka organizācijā darbojas ap desmit cilvēku - «datorspeciālists, video speciālists, analītiķis, kas var rakstīt rakstus». Ja rakstīšana nepadodas, var monitorēt informāciju. Pārsvarā visi darbojas brīvprātīgi, salīdzinājumā ar «grantu ēdājiem», piemēram, organizāciju «Papardes zieds», kas skolēnus izglīto par drošu dzimumdzīvi. «Viņi domā, ka mums meitenes ir maukas un guļ ar zēniem no desmit gadu vecuma,» sašutusi ir Korņetova. «To visu sponsorē Sorosa fonds un citas aizdomīgas organizācijas, kas atklāti saka, ka vajag samazināt iedzīvotāju skaitu.»

«Grantu ēdājs» esot arī centrs «Dardedze», kas palīdz no vardarbības cietušajiem bērniem un ir viena no pieredzējušākajām organizācijām Latvijā. Centrs esot daļa no «korupcijas shēmas», jo uz «Dardedzes» rīkotajiem kursiem sociālie dienesti ar «nūjām un šantāžu» sadzen vecākus, lai viņi «pārtrauktu būt vardarbīgi ģimenēs», stāsta Korņetova. Patiesībā «vardarbības tēma ir no pirksta izzīsta», ko izdomājuši sociālie dienesti, kur strādā lērums «liekēžu». Korņetova uzskata, ka audzināšanas nolūkos vecākiem ir tiesības bērnam «uzšaut pa dibenu», ja tas tiek darīts «ar labiem nolūkiem». «Ir jānodala, kad vadarbības nepieciešama audzināšanai un kad tā ir nežēlīga apiešanās. Tās ir pilnīgi dažādas lietas,» stāsta ģimenes vērtību aizstāve.

Pēdējā laikā «Dzimta» pieklususi. Šeikis stāsta, ka veiksmīgām kampaņām vajagot politisko atbalstu. Pie tā viņi strādājot. Ar kuriem politiķiem, neteikšot. «Komercnoslēpums.»

Sargāsim mūsu bērnus!

Parakstu vākšanu referendumam pret «geju propagandu», kurā aktīvi iesaistījās «Dzimta», 2013.gadā organizēja cita vecāku kustība - «Sargāsim mūsu bērnus!».

Tās dibinātāji ir trīs prokremliski noskaņotas privātpersonas. Viens no viņiem, Vadims Gilis, pat uzrakstījis likumprojektu par autonomā statusa piešķiršanu Latgalei.

Organizācijas patiesā līdera - Krievijai draudzīgā bijušā nacionālboļševika Vladimira Lindermana vārda - reģistrācijas dokumentos nav. Viņš «Re:Baltica» skaidro, ka tā ir apzināta izvēle, lai nebūtu problēmu ar organizācijas reģistrāciju.

Gan Gilis, gan Lindermans aktīvi darbojās vēl vienā NVO, «Dzimtā valoda», kas bija motors kampaņai par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.

Lindermans stāsta, ka ideju par referenduma rosināšanu ietekmējuši līdzīgi likumi Krievijā, taču galvenais iemesls bijis straujā «gendera politikas» izplatība Eiropā un Amerikā. Tās virzītāji esot liberālie politiķi un «Obama arī tagad Amerikā ir šīs kustības pārstāvis». Kā «zināms politiķis no Latvijas» viņš šo savu viedokli kā eksperts izklāsta arī Krievijas federālajā televīzijas kanālā TV-Centrs, kas pieder Maskavas valdībai.

Tikmēr akadēmiskajā pasaulē ar «genderismu» saprot tieši pretējo - pastāv tikai divi dzimumi (vīrietis un sieviete) un dzimums (sex) ir nesaraujami saistīts ar bioloģisko dzimumu, minēts Bērklija universitātes terminu vārdnīcā.

Kampaņā par antigeju referenduma ierosināšanu tradicionālo vērtību aizstāvju organizācijas sadarbojās visciešāk. Lindermans vairākkārt esot saticies ar Sauļu Šeiki, lai pārspriestu «tehniskus jautājumus». Abi esot tikai paziņas.

Asociācija «Ģimene» mobilizēja kristiešus latviešu draudzēs, aktīvi iesaistījās Latvijas Kristīgais radio. Talsu pusē aktīvs bija bijušais «Vienotības» politiķis Andris Dedzis, kurš vietējās draudzēs savācis ap 2500 parakstu. Par kampaņu viņš uzzinājis no sociālajiem tīkliem un tikai vēlāk sapratis, ka organizācijas vadītājs ir Lindermans. Abi vienu reizi satikušies, kad Lindermans ar autobusu atbraucis uz Talsiem. Dedzis «Re:Baltica» stāsta, ka viņam bijis vienalga, kurš sācis parakstu vākšanu, jo «galvenais ir Dieva vārds». Par situācijas nopietnību viņu pārliecinājušas «Dzimtas» lekcijas.

No nepieciešamajiem 30 000 parakstu referenduma ierosināšanai izdevās savākt 13 250. Veiksmīgi sāktā kampaņa apsīka, kad publiski kļuva zināms, ka autors ir Lindermans. Vienlaikus ar to izbeidzās arī «Sargāsim mūsu bērnus!» aktivitātes. Lindermans lēš, ka kampaņa izmaksājusi ap 7000 eiro. Šī summa gada pārskatā neparādās, jo uzņēmēji un privātpersonas esot bez biedrības starpniecības apmaksājuši notāra pakalpojumus un citus izdevumus. Oficiāli «Sargāsim mūsu bērnus!» gada pārskatā par 2013.gadu norādīti vien 14 eiro. Par 2014.gadu pārskata vispār nav.

Kā draudzīga ģimene

«Asociācijai «Ģimene» nepatīk, ka mēs runājam krieviski, tādēļ neesam vienā organizācijā, bet domstarpību mums nav,» stāsta Korņetova.

Līdz jauno «vecāku kustību» piedzimšanai 2013.gadā asociācija «Ģimene» bija ietekmīgākā konservatīvās un kristīgās vērtības pārstāvošā nevalstiskā organizācija, kas spēja panākt savu interešu iekļaušanu likumos. Tā apvieno 14 citas nevalstiskas organizācijas.

Ar Nacionālās apvienības politiķu atbalstu «Ģimene» lobēja obligāto konsultāciju noteikšanu sievietēm pirms aborta un rīkoja Saeimā konferenci par «ģimenes vērtībām». «Ģimenes» pārstāvis šobrīd piedalās arī Izglītības ministrijas darba grupā, kas izstrādā vadlīnijas, kuras noteiks, kādi mācību materiāli atbilst tikumiskai audzināšanai skolās.

Nesagaidot «Re:Baltica» pētījuma publicēšanu, asociācija «Ģimene» metās uzbrukumā. Tā atklātā vēstulē apgalvoja, ka «Re:Baltica» esot daļa no «EuroGender Network» (neesam un par tāda esamību uzzinājām no vēstules, - redakcijas piezīme) un retoriski vaicāja, vai mēs iestātos arī par pedofilijas legalizēšanu Latvijā.

Mūsu bērni

Atbalstu Saeimā radusi vēl viena sabiedriskā organizācija - «Mūsu bērni». Tikai to lobē nevis nacionāļi, bet viņu ideoloģiskais pretmets - «Saskaņa», kam ir sadarbības līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina «Vienoto Krieviju».

«Mūsu bērni» 2014.gadā atdalījās no «Dzimtas». Organizācijas tēmas ir «juvenālās justīcijas» prakse ārzemēs un «bērnu seksualizācija». «Mūsu bērni» rīkojuši gājienu tradicionālās ģimenes atbalstam, bet visvairāk uzmanību organizācija pievērsusi latvietes Lailas Brices lietai. Latvijas pilsonei Bricei Anglijas sociālie dienesti 2010.gadā atņēma divus gadus veco meitu un nesen nodeva viņu piespiedu adopcijai, jo bērns bija viens atstāts mājās antisanitāros apstākļos, plus māte iepriekš naktī ar bērnu uz ielas aizturēta piedzērusies*.

IN THE COURT OF APPEAL (CIVIL DIVISION) ON APPEAL FROM THE HIGH COURT OF JUSTICE FAMILY DIVISION. (pdf)

Vairākos «Mūsu bērnu» pasākumos piedalījusies arī «Saskaņas» deputāte Jūlija Stepaņenko, kura pēc organizācijas iniciatīvas Saeimā virzīja «tikumības grozījumus» un rosināja parlamentu izstrādāt deklarāciju pret ārzemēs dzīvojošo Latvijas bērnu nodošanu piespiedu adopcijai. Deklarācijai gan ir simboliska nozīme, jo ārvalstīm tā nebūs juridiski saistoša.

Savus domubiedrus Spriševska raksturo kā «dvēseles cilvēkus», kas saprot, ka «notiek cīņa starp gaišo un tumšo augstā līmenī». Pārsvarā tās ir sievietes. Aktīvākās ir IT speciāliste Irina Smorigo, kas Facebook iesaistījusies vairākos ārzemju vecāku forumos, kas dalās šausmu stāstos par «juvenālo justīciju» ārzemēs.

Aktīvas ir arī mājsaimniece Tatjana Pečurina-Bērziņa un «bērnu psiholoģe» Tatjana Zacepina. Spriševska «Facebook» profila fotogrāfijās redzama kopā ar budistu mūkiem. Noprotams, ka Austrumu reliģijas ir viņas sirdslieta.

Spriševska ir pārtikusi sieviete, savulaik presē nodēvēta par vienu no 100 bagātākajām Latvijas sievietēm, jo ir lielākā līdzīpašniece (25%) transporta pakalpojumu uzņēmumā «Astramar Transport». Uzņēmuma apgrozījums 2014.gadā bija 3,6 miljoni eiro. Tas nopelnīja 400 000 eiro. Spriševska stāsta, ka daļēji finansē arī «Mūsu bērnu» akcijas. Organizācijas gada pārskats publiskajās datu bāzēs nav atrodams.

Uz tikšanos ar lietuviešu žurnālisti šovasar Spriševska ir atnesusi līdzi grāmatas, kas, viņasprāt, apliecina apzinātu agrīnu bērnu seksualizāciju. Līdzīgu grāmatu apkopojums ir arī «Mūsu bērnu» mājas lapā.

Spriševska sašutusi rāda Pasaules veselības organizācijas (PVO) seksuālās izglītības standartus, kurus kā pierādījumu savām teorijām izmanto teju visi tradicionālo vērtību aizstāvji. 2010.gadā izdotajā materiālā, kas domāts profesionāļiem ar atbilstošu izglītību, pievienota matrica ar bērnu sadalījumu pa vecuma grupām un skaidrojumu, kas ar bērnu notiek attiecīgajā vecumā. Sadaļā no 0 līdz 4 gadiem ierakstīts: «masturbācija agrīnā vecumā». No šīs frāzes arī plaši izplatījies mīts, ka PVO māca bērnus masturbēt.

Somijas bērnu psihiatre Raisa Cacciatore, kas piedalījās PVO standartu izstrādē, «Re:Baltica» skaidro: «Bērnu masturbācija ir pilnīgi kas cits nekā pieaugušo masturbācija. Bērnam nav seksuāli/erotiski nolūki.» Somu veiktā pētījumā 71% no aptaujātajiem bērnudārzu darbiniekiem novērojuši, ka bērni vecumā no 0 līdz 6 gadiem atklāti rāda vai glāsta savus dzimumorgānus. Visbiežāk tas notiek, bērnam iemiegot. Glāsti ir patīkami un nomierina.

Savu PVO vadlīniju interpretāciju, lobējot «tikumības grozījumus», deputātiem iesniedza arī asociācija «Ģimene». Tā vēstulē norādīja: «Vadlīnijās tiek uzsvērts, ka «seksualitāte ir centrālā cilvēka dzīves daļa».» Šis citāts ir izrauts no konteksta, jo PVO vadlīnijās norāda, ka seksualitāte šajā gadījumā jātulko «plašākā kontekstā», nevis kā vienkārši sekss.

Visas aprakstītās organizācijas uzskata, ka skolās par seksu runāt nevajadzētu vispār. Tā vietā jārunā par mīlestību un vērtībām, veidojot attiecības. Seksuālā audzināšana jāatstāj ģimenei, jo katrs bērns attīstās citādāk. Nevarot automātiski sadalīt bērnus pa vecuma grupām, kā to savos standartos iesaka PVO.

PVO dokuments gan saka tieši pretējo: runājot ar bērnu, jāņem vērā ne tikai viņa vecums, bet arī attīstības līmenis, «jo ne visi bērni attīstās vienādi». Taču šī sadaļa nav iztulkota vadlīniju tulkojumā latviski, kas publicētas «Mūsu bērnu» mājas lapā. Bez tulkojuma palikusi arī daļa, kā pareizi lasīt matricu, un skaidrojums, ka «bērnu seksualitāte būtiski atšķiras no pieaugušo».

Pētījuma tapšanā piedalījās SSE Riga studente Gundega Tupiņa.

Redaktore Sanita Jemberga.

Kā aizsākās cīņa par «ģimenes vērtībām» Latvijā, lasi rakstu «Putina bērni».