Reizniece-Ozola: Latvijas tautsaimniecības «mugurkauls» ir mazie un vidējie uzņēmumi

«Mēs saprotam, ka mūsu tautsaimniecībai arī nākamajos dažos gados būs liela priekšrocība - šie Eiropas Savienības (ES) fondi. Mūsu Ekonomikas ministrijas maciņā tie būs vairāk nekā 760 miljoni eiro - diezgan liels finansējums energoefektivitātes pasākumiem, finansējums MVU atbalstam. Šī ir tā viena no atšķirībām, ka lielie uzņēmumi saņems mazāk, lielāks akcents būs uz MVU, kas nav slikti, jo Latvijas «tautsaimniecības» mugurkauls ir MVU,» teica ministre.

Reizniece-Ozola atzīmēja, ka Latvijā ir ļoti laba vide uzņēmējdarbībai, ar plašiem resursiem. «Vajag prast tos gudri izmantot, nevis izsaimniekot, bet pielikt pievienoto vērtību, un tad tos pārdot, vēlams, ārzemniekiem. Jāsaka, ka šogad mūsu uzņēmēji ir diezgan veiksmīgi tikuši ar to galā,» pauda Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā, tautsaimniecība attīstītās - 2,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums - šogad vairāk nekā eksperti bija plānojuši. Savukārt nākamajā gadā eksperti plānojuši, ka būs 3% IKP pieaugums. «Iekšējais patēriņš palīdz, bet kas mani īpaši priecē, ka eksporta pieaugums arī šobrīd ir mūsu izaugsmes radītājs, un, paldies, mūsu uzņēmējiem, kas ir bijuši prasmīgi šajā grūtajā situācijā, kad ir stagnācija Eiropā, kad mūs ietekmē arī Krievijas krīze, jo mūsu eksports uz Krieviju samazinājās īsā laikā par 25%. Jūs esat spējuši pārorientēt savu tirgu, esat spējuši būt pietiekami drosmīgi lūkoties arī tādos eksotiskos virzienos kā Ķīna, pārtikas rūpniecība, Meksika. ASV jau tiek novērtētas kā interesants un jauns tirgus. Jūs esat bijuši arī diezgan aktīvi un prasmīgi Eiropas finansējuma izmantošanā, nu, piemēram, nesen mēs bijām priecīgi piešķirt papildu 2,5 miljonus eiro ārvalstu izstādēm un vizītēm, jo pieprasījums bija tiešām liels un ir redzams, ka mēs esam daudz aktīvāku kļuvuši braukt un piedāvāt, un pārdot,» klāstīja ministre.

Tostarp Reizniece-Ozola uzsvēra, ka galvenajam ieguldījumam vajadzētu notikt inovācijās. «Tas ir svarīgi, jo šis ir pēdējais brīdis, kad Latvijā var izmantot šo resursu, un tas ir jāizmanto pietiekami gudri, ieguldot inovācijās, un ieguldot jomās, kas var sniegt lielāko pievienoto vērtību, un kas mūsu tautsaimniecībai nes lielāko labumu,» sacīja Reizniece Ozola.

Viņa pauda, lai gan pēdējos gados tirgu un produktu klāsts ir dažādojies, ir nepieciešams attīstīt nozares ar lielāku tehnoloģisko līmeni. «Tikai 16% ir vidēji augstas un augstas nozares, pagaidām lielākā daļa tomēr ir balstīta samērā zemās izmaksās. Eiropas naudu mēs gribētu, lai izmanto inovāciju attīstībai,» piebilda ministre.

Tāpat viņa norādīja, ka vairāk tiks izmantoti finanšu instrumenti, mazāk būs grantu programmu, bet vairāk būs finansējums aizdevuma formā. «Uzņēmumeim būs jābūt gatavākiem riskēt, uzņemties lielāku atbildību,» teica Reizniece-Ozola.

Tostarp viņa norādīja, ka priecājas par to, ka ir izdevies «nosargāt» mikrouzņēmumu nodokli, jo tas esot vienīgais nodoklis, kas sargā jaunos uzņēmējus. Tostarp Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz nākamā gada rudenim plāno strādāt pie jauna likuma - uzņēmēju atbalsta likuma - ar kura palīdzību cer izstrādāt labāku atbalsta paketi jaunajiem uzņēmējiem.

«Attīstības finanšu institūcijas «Altum«» valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzīmēja, ka svarīgākais, kas nepieciešams uzņēmējam ir ideja, uzņēmība un finanses. Pēc Bērziņa teiktā, visbiežāk problēmas esot tieši ar finansējuma piesaisti, jo to nevar iegūt tieši tajā brīdī, kad tas ir visvairāk vajadzīgs.

Rīgā otrdien notiek šā gada pēdējais pasākums forumu ciklā «Atbalsts uzņēmējiem», kura mērķis ir informēt komersantus par pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbībai.

Forumu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar «Attīstības finanšu institūciju «Altum«» un Centrālo Finanšu līgumu aģentūru. Šā gada rudenī forumi «Atbalsts uzņēmējiem» kopumā tika organizēti deviņās Latvijas pilsētās.