Skolotāji streiko

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga gan iepriekš neizslēdza iespēju, ka būs vecāki, kas bērnus atvedīs uz skolu arī streika laikā, un

šajā dienā izglītības iestādēs pieskatīšanas tiks nodrošināta, bet vecākiem nevajadzētu uz to apelēt.

Policija šodien strādās ierastā režīmā.

Publisku mītiņu šajā dienā nebūs - skolotāji streikos savā darbavietā un par šo dienu algu nesaņems, lai gan atsevišķas pašvaldības nolēmušas skolotāju streiku atbalstīt, kompensējot algu par streika dienu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pieteiktajā

streikā šodien piedalīsies 24 577 izglītības un zinātnes darbinieki no 911 izglītības un zinātnes iestādēm,

liecina LIZDA aktuālā informācija.

Teju trešdaļa šo iestāžu ir bērnudārzi - streikā piedalīsies 274 pirmsskolas izglītības iestādes, no kurām 73 atrodas Rīgā, veidojot pusi no visām iestādēm, kas galvaspilsētā pieteiktas streikam. Proporcionāli liels streikojošu pirmsskolas izglītības iestāžu skaits ir arī Ogres un Talsu novadā, kā arī Liepājā un Pierīgā.

Vairums streikā pieteikto izglītības iestāžu ir pamatskolas un vidusskolas.

Streikā piedalīsies arī augstākās izglītības un zinātnes darbinieki

- streikā tiks pārstāvētas astoņas šo nozaru organizācijas - Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts Salaspilī, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija un Rēzeknes augstskola. Šajās iestādēs kopumā streikā piedalīsies 521 persona.

LIZDA aprēķini liecina, ka streikā piedalīsies vairāk nekā 80% no arodbiedrības biedru skaita, turklāt streikos arī tie, kuri nav arodbiedrības biedri.

Kā iepriekš norādījusi arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga,

streiks ir protests ne tikai pret neadekvāti zemo atalgojumu, bet arī pret valdības attieksmi

- jau gadiem ilgi netiek pildīti normatīvie akti un neskaitāmie solījumi izglītības un zinātnes nozarē strādājošajiem.

LIZDA aicina ikvienu izglītībā un zinātnē strādājošo atbalstīt streiku, lai panāktu, ka valsts amatpersonas ieklausās sociālajos partneros. «Mums kopīgiem spēkiem jāparāda, ka šobrīd būtiska ir arī valdības attieksmes maiņa,» mudina arodbiedrība.

LIZDA pauž pateicību saviem biedriem par atsaucību, atbalstu un ticību, kas veicina arodbiedrības kopības spēku, lai spētu pārliecinoši iestāties par izglītībā un zinātnē strādājošo tiesībām un interesēm. «Tāpat arī pateicamies par izpratni un sadarbību vecāku organizācijām un pašvaldībām, kuras ir gatavas atbalstīt un respektēt tos izglītības un zinātnes darbiniekus, kuri piedalīsies streikā, lai paustu savu attieksmi pret pastāvošo politiku izglītības un zinātnes nozarē, valdības vienaldzīgo un nievājošo attieksmi, nekvalitatīvi izstrādāto atalgojuma modeli, kurš draud pasliktināt situāciju tik daudziem izglītības darbiniekiem un neveicinās kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanu, kā arī, lai panāktu, ka valdība ieklausās un nekavējoties uzlabo situāciju tiem izglītībā un zinātnē strādājošajiem, kuri jau gadiem saņem neadekvāti zemu atalgojumu,» teikts arodbiedrības paziņojumā.

Tomēr ir virkne izglītības iestāžu, kas streikam lēma nepievienoties.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja atsevišķās izglītības iestādēs, LIZDA izvirzītās prasības šīm skolām nav aktuālas, turklāt jaunais modelis pedagogu atalgojumu nesamazinātu. Tāpat tiek pausts atbalsts izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles plānotajām reformām izglītības nozarē.

Viedokļi atšķiras arī vienas skolas ietvaros. Piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzijā šodien streikos tikai astoņi pedagogi.

Skolas direktore Inese Bandeniece uzskata, ka streiku jau laikus bija pamatīgāk jāsagatavo, tā mērķi aprakstīti pārāk plaši un trūkst konkrētības. Ģimnāzijas direktore apzinās streika vajadzību vairāk attiecībā uz bērnudārzu pedagogiem un augstskolu darbiniekiem, taču pamatā viņa atbalsta iecerētās izglītības reformas, un tās tomēr vajadzētu paveikt līdz 2016.gada 1.septembrim.

Izglītības ministre Mārīte Seile paziņojusi, ka nav gatava piekāpties arodbiedrībai un naudu nozarē ieguldīt bez reformām.

Seile ceturtdien LTV stāstīja, ka pamatā esot palikušas divas LIZDA prasības, par kurām sarunas turpināsies pēc streika7.decembrī. Ministre atgādināja, ka valdība ir piedāvājusi pedagogiem reformas kopā ar 9 miljoniem eiro algu palielināšanai nākamgad un 27 miljoniem eiro nākamajos gados, taču arodbiedrība grib, lai šos 9 miljonus eiro ieguldītu esošajā atalgojuma sistēmā, neveicot nekādas reformas. Otra prasība esot piešķirt papildus 6 miljonus eiro augstākajai izglītībai un vairāk nekā 3 miljonus eiro zinātnei.

LIZDA vadība, tāpat kā IZM, lieliski saprot, ka

naudas ieguldīšana esošajā atalgojuma modelī nozīmēs palielināt pedagogu algu nevienlīdzību, teica ministre

un piebilda: «Vai viņi to vēlas? Es nezinu.» Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) savukārt ir pārliecināta, ka ir laiks mainīt principus, nevis vienkārši likt klāt papildus naudu.

Seile atzina, ka streikā rīt piedalīsies vairāk nekā puse Latvijas pedagogu, tomēr viņai, runājot ar skolotājiem, radies priekšstats, ka viņu intereses ir ļoti dažādas - vieni vēlas labāku sociālo nodrošinājumu, īpaši vecumdienām, citi vēlas mācību satura izmaiņas u.tml.

Tomēr visvairāk Seili pārsteidzot LIZDA vadības rīcība - vēl nesen arodbiedrība vērtējusi, ka algu reformu idejas ir labas, tikai naudas to īstenošanai ir par maz, bet tad pēkšņi septembra sākumā LIZDA paziņojusi, ka «viss ir slikti» un ar reformām nav iespējams virzīties uz priekšu.

Pedagogus var saprast, jo viņiem daudzu gadu laikā ir daudz kas solīts, bet LIZDA nekonstruktīvā attieksme pārsteidz, piebilda ministre.

Taujāta, vai pedagogu algu reformām ir politisks atbalsts koalīcijā, Seile atzina, ka valdība nav homogēna un viennozīmīga atbalsta nav, tieši tāpēc LIZDA atbalsts IZM esot svarīgs. Vislielākā kritiķe plāniem līdz šim bijusi Finanšu ministrija, kas norādījusi, ka finansējums izglītības nozarei Latvijā atbilst vidējiem Eiropas rādītājiem, tāpēc acīmredzot ar sistēmu nav kaut kas kārtībā.

Savukārt sadarbība ar «Vienotību» Seilei esot «ļoti komplicēta». Viņa saprot, ka premjeram ir jāsamēro visu nozaru intereses un arī neprasot 100% partijas atbalstu savam virzītajam ministram, tomēr viņa sagaidītu lielāku partijas politiķu atbalstu un iesaisti.