Šogad mežos audzis ļaunprātīgu dedzināšanu gadījumu skaits

Viņš atzina, ka

ievērojami lielāka meža ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir tur, kur vairāk apgrozās cilvēki

- galvenokārt ap Rīgu, kam seko Daugavpils un citas lielās pilsētas.

«Vairāk nekā 90% meža ugunsgrēku cēlonis ir cilvēks

- viņa neuzmanīga rīcība ar uguni, gan meža ciršanas atlieku, gan kūlas salmu dedzināšana,» sacīja Krēsliņš, piebilstot, ka

2015.gadā ir pieaudzis ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu skaits - tie šogad veido 11,3% no visiem meža ugunsgrēkiem.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pēdējos gados meža ugunsgrēku skaits Latvijā ir diezgan stabils - apmēram 600-700 ugunsgrēku gadā atkarībā no metroloģiskajiem apstākļiem, taču izdegusī platība nedaudz palielinās.

Krēsliņš norādīja, ka pēdējos gados ir pamainījusies meža ugunsgrēku struktūra pa mēnešiem. «Ļoti daudz ugunsgrēku izceļas jau marta, aprīļa mēnešos, kad ugunsbīstamā sezona mežā faktiski vēl nav sākusies. Tas ir saistībā ar lielajām nekoptajām platībām un daudzajiem kūlas ugunsgrēkiem, no kuriem liels skaits pārvietojas arī uz mežu zemēm,» atzina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors.

Krēsliņš uzsvēra, ka Valsts meža dienests no meža īpašniekiem pēc ugunsgrēka nodzēšanas sagaida ugunsgrēka vietas uzraudzību, lai turpmāk mežs neaizdegtos no jauna un ugunsgrēka teritorija nepaplašinātos, kā arī meža ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, jo, ja tie tiktu ievēroti, ugunsgrēku skaits meža samazinātos vismaz trīs līdz četras reizes.

Valsts mežu dienests ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.