Latvijas iestāžu redzeslokā ir vairāk nekā 1000 dzimumnoziedznieku

Lielākā daļa personu, kas notiesātas par dzimumnoziegumiem, sodu izcieš cietumos. Pēc vienošanās parakstīšanas Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure žurnālistiem pastāstīja, ka šobrīd cietumos atrodas aptuveni 300 šādi noziedznieki.

Spure, runājot par cietumos esošajiem dzimumniedzniekiem, pastāstīja, ka šie cilvēki ir raksturojami diezgan pozitīvi. Viņiem ir iepriekš iegūta samērā laba izglītība, tomēr piedalīties grupu nodarbībās viņi nevēlas. Šādi notiesātie ļoti cenšas ievērot cietuma iekšējās kārtības noteikumus, lai netiktu pakļauti sodiem vai konfliktiem. Tāpat viņi cenšas individuāli strādāt ar psihologu, sociālo darbinieku un atbildīgo inspektoru.

«Viņi dara visu, lai pretendētu uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Ja viņš sevi pozitīvi parāda ieslodzījuma vietā, tad mums nav instrumentu, lai kavētu viņa tālāko virzību. Kas notiek viņa galvā pēc atgriešanās sabiedrībā, te mūsu kompetence ir par īsu,» uzsvēra Spure.

Ņemot vērā iepriekšminēto, IeVP priekšniece norādīja, ka tāpēc svarīgi sekot līdzi tam, ar ko šīs personas nodarbojas, atgriežoties brīvībā. «Svarīgi ir profilakses jautājumi un strādāt ar drošības iespējamiem riskiem,» piebilda Spure.

Dzimumnoziegumu izmeklēšana ir Valsts policijas kompetencē. Iestādes priekšnieks Ints Ķuzis konkrētu cilvēku skaitu atturējās nosaukt, taču policijas redzeslokā ir vairāk nekā 1000 šādas personas.

Runājot par dzimumnoziegumu apkarošanas tendecēm, Ķuzis pastāstīja, ka šādi noziegumi pieauga aizpagājušajā gadā, kad policija izvērsa plašus tā dēvētā Imantas pedofila meklēšanas pasākumus. «Pieauga to apstākļu dēļ, ka vairāk par šiem noziegumiem sāka runāt un policijas aktivitātes bija daudz plašākas,» piebilda Valsts policijas priekšnieks.

Šogad īpašs dzimumnoziegumu skaita pieaugums nav vērojams, taču tas ir pietiekami stabils. Dzimumnoziegumi tiek izdarīti, gan izmantojot internetu, gan veicot vienkāršas iepazīšanās vai nodibinot «dzīvos kontaktus».

Ķuzis skaidroja, ka policijas redzeslokā informācija par noziegumu nokļūst tikai pēc tam, kad jau ir noziegumā cietušais, policija ieguvusi operatīva rakstura informāciju vai ziņas ieguvusi, izmeklējot cita veida noziegumu. «Tas liecina, ka šī problēma ir visapkārt, un ir personas, kas tendētas izdarīt šādus noziegumus. Mēs gribam pēc iespējas vairāk par to runāt, jo aisberga neredzamā daļa ir pietiekami liela. Tāpēc svarīgi ir policijai laikus saņemt riska informāciju, kaut vai anonīmu, lai likumsargi paspētu reaģēt. Tas policijai atvieglotu darbu,» uzsvēra Ķuzis un piebilda, ka dzimumnoziegumu apkarošana un prevencijas pasākumi būs viena no policijas prioritātēm arī nākamgad.

Valsts probācijas dienesta redzeslokā šobrīd ir nepilns 100 dzimumnoziedznieku, pastāstīja Valsts probācijas dienesta Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.

Šodien Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes parakstītā starpresoru vienošanās paredzēs efektīvāku starpinstitūciju sadarbību dzimumnoziegumu novēršanā. Kā uzsvēra dienestu pārstāvji, sadarbība jau notiek līdz šim, taču to nepieciešams stiprināt - īpaši straujākā informācijas apmaiņā.

Pilotprojekta līmenī no 2011.gada valsts iestādes īsteno starpinstitūciju sadarbību, kas vērsta uz to, lai novērstu atkārtotus noziegumus pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Minētās iestādes, izvērtējot vairākus noziedzīgo nodarījumu gadījumus, nonākušas pie vienota redzējuma par to, kādas savstarpēji koordinētas aktivitātes tiesībsargājošajām un pašvaldību iestādēm jāīsteno, lai efektīvi novērstu atkārtotu dzimumnoziegumu izdarīšanu un aizsargātu cietušos.

Kā šodien skaidroja Valsts probācijas dienesta vadītājs, katrai institūcijai ir sava veida informācija, bet ar citiem svarīguma akcentiem. Turpmāk ciešāk sadarbojoties un apmainoties ar informāciju «saliekot bildi kopā» varēs diezgan precīzi prognozēt riskus - vai cilvēks izdarīs jaunu noziegumu. Tāpat šādas vienošanās mērķis ir definēt katras institūcijas atbildību un saprast, vai attiecībā uz cietušo ir īstenoti visi nepieciešamie rehabilitācijas pasākumi. Tas ir īpaši svarīgi, jo nereti cietušais nākotnē pats kļūst par dzimumnoziedznieku.

«Pilotprojekta fāzē šis sadarbības modelis tika īstenots vairākos Latvijas novados. Tas ir pierādījis, ka ir efektīvs papildinstruments, lai īstenotu uzraudzību pār personām, kas notiesātas par īpaši smagiem noziegumiem, un novērstu atkārtotu noziegumu izdarīšanu. Šis ir vēl viens solis sabiedrības drošības veicināšanā,» norāda Papsujevičs.

Starpinstitūciju sadarbības modeļa izveides praksi Latvija aizguvusi no Lielbritānijas kolēģiem, kur šāda sadarbība tiek īstenota, uzraugot notiesātos par īpaši smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un ir neatņemama tiesībsargājošo iestāžu ikdienas darba sastāvdaļa, kas vērsta uz sabiedrības drošības veicināšanu.

23. novembrī Latvijā atzīmē Eiropas dienu bērnu aizsardzībai no seksuālas ekspluatācijas un seksuālas vardarbības, kas sakrīt ar šīs vienošanās parakstīšanu.