/nginx/o/2018/07/15/9568106t1hb60e.jpg)
Otrdien valdības sēdes laikā notika kāds straujš pavērsiens. Iekšlietu un reizē arī satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis atteicās tālāk virzīt jautājumu par airBaltic daļu pārdošanu vācu investoram Ralfam Girmesam. Dienu iepriekš slēgt šo darījumu bija nolēmusi koalīcijas padome, kur šis pats Kozlovskis bija klāt. Valdības sēdes laikā ministrs saņēma jaunu informāciju, ka, iespējams, kompānijas finanšu rādītāji nemaz nav tik kritiski, kā to apgalvo Martins Gauss.
Nekā Personīga rīcībā nonācis airBaltic dokuments, kas paredz piecus dažādus attīstības scenārijus
Tikai vienā no viņiem prasīta 130 miljonu tūlītēja investīcija. Pārējie paredz mazākas investīcijas, vai bez tām varētu iztikt vispār. Šos visus pārējos variantus kompānijas vadītājs Gauss esot nolicis plauktā.
Nepērkot jaunas lidmašīnas, būtu jāsamazina lidojumu skaits, saruktu arī apgrozījums. Šobrīd paredzēts, ka 25 lidmašīnās pārvadās 2,8 miljonus pasažieru. Dienā lidojumu skaits būtu 45. Tas nestu 250 miljonu eiro apgrozījumu. Tomēr esot jārēķinās ar 9 miljonu eiro zaudējumiem.
Iztiekot ar 23 lidmašīnām, nāktos samazināt četrus lidojumus dienā, par 300 000 samazinātos pasažieru skaits un apgrozījums nokristos līdz 223 miljoniem. Būtu 4 miljonu eiro zaudējumi.
Pesimistiskākais scenārijs paredzētu samazināt airBaltic floti līdz 18 lidmašīnām, samazināt dienā 11 lidojumus. Tad gadā pasažieru skaits nokristos līdz 1,9 miljoniem, apgrozījums būtu 159 miljoni eiro. Pēdējais scenārijs nozīmētu atteikties no lidmašīnu pirkšanas vai to atlikt. Tomēr pie šīs prognozes kompānija strādātu ar peļņu – 8 miljoniem eiro.
- Matīsa kungs, vai jums Gauss ir šādu rādījis? Vai, jūsuprāt, Gauss ir pietiekoši informējis kapitāla daļu turētājus, kādi ir attīstības scenāriji, ja neiegulda tos valsts miljonus un investora naudu?
ANRIJS MATĪSS, bijušais satiksmes ministrs (Vienotība): - Es neesmu redzējis šo papīru. Pavisam īsa atbilde - noteikti, ka nav informējis. Ja mēs redzam, ka ir tikai viens variants un tas variants nevienu neapmierina, un tad nav pietiekoši informējis, un ne tikai Gauss, bet arī padome, kurai vajadzēja rūpīgi sekot līdzi uzņēmuma stratēģiskajai attīstībai. Acīmredzot tur mēs esam, kur esam.
Skaidrojumā par šiem scenārijiem Gauss pinas.
Sākumā apgalvo, ka scenāriji uzrakstīti nepareizi, tad saka, ka šos skaitļus nemaz neesot redzējis. Bet citā reizē atkal saka, ka citi scenāriji ir bijuši.
- Bet tas nozīmē - ja valsts un investoru nauda netiks atrasta, airBaltic izdzīvos?
MARTINS GAUSS, airBaltic valdes priekšsēdētājs: - Vēlreiz. Mums ir pozitīvs valdības lēmums. Mēs koncentrējamies tagad un īstenojam savu biznesa plānu Igaunijā un Lietuvā. Mēs ejam uz priekšu un īstenojam biznesa plānu. Es nespriedelēšu par to, kas jau ir nolemts.
Gauss daudz runā par to, ka nu ir īstais brīdis iekarot Lietuvas un Igaunijas tirgu
Pēc Estonian Air darbības apturēšanas katru dienu palielinoties pasūtījumu skaits no Igaunijas. Tomēr TV3 rīcībā esošā informācija liecina, ka
reizē ar investoru ienākošie krievu lidaparāti Sukhoi Superjet var radīt problēmas ar esošajiem sadarbības partneriem.
Kāda liela Eiropas aviokompānija esot izteikusi brīdinājumu, ka vairs neveikšot starpsavienojumu lidojumus ar airBaltic. Par šiem riskiem esot arī runāts ceturtdienas valdības sēdē. Gauss sanākušos mierinājis, ka lielus finanšu zaudējumus tie nacionālajai lidsabiedrībai neradīšot.
Kāda liela Eiropas aviokompānija esot izteikusi brīdinājumu, ka vairs nesadarbosies ar airBaltic, ja tiks pirktas Krievijas lidmašīnas. Par riskiem arī runāts valdībā
LAIMDOTA STRAUJUMA, Ministru prezidente (Vienotība): - Ir izdarīts milzīgs darbs, lai pārbaudītu šos variantus, kas klejo apkārt par citiem iespējamajiem. Tā ka, pārbaudot tos, mēs neredzējām citu iespēju airBaltic attīstībai.
Valdība šonedēļ pārlika atbildību uz Saeimu. Ja deputāti atbalstīs 80 miljonu aizdošanu airBaltic, tad Satiksmes ministrija būs pilnvarota noslēgt investīciju līgumu ar Ralfu Girmesu. Un
izrādās, ka šajā līgumā ieinteresēts ir arī airBaltic vadītājs Martins Gauss. Viņam paredzēta atlīdzība par investora piesaisti.
MARTINS GAUSS, airBaltic valdes priekšsēdētājs: - Tātad, ja investors ir atrasts, vai nu tas tika atrasts pēdējos divos, vai nākamajos trijos gados, tas ir viens no bonusa elementiem. Vai tā ir kāda daļa no investīcijām vai … es negribētu atklāt detaļas, bet jā, varētu teikt, ka tas ir procentuāli no bonusiem, nevis algas.
- Kāds atalgojums viņam paredzēts par investora atrašanu?
NIKOLAJS SIGURDS BULMANIS, airBaltic padomes priekšsēdētājs: - Nu tur bija atkal X mēnešalgas. Bet tas ir konfidenciāls tanī līgumā, un es domāju, ka man tas nebūtu pieklājīgi no manas puses izpaust.
- Tad runa ir par 100 000?
- Nuja, tā būtu jāsaka, nu jā. Ne vairāk par to. Kaut kas tāds.