Līguma attiecīgais pants ir iedarbināts, lai Francija varētu saņemt lielāku ES atbalstu, kā arī visiem demonstrētu, ka savienība ir gatava sniegt vienotu atbildi uz terorisma radītajiem draudiem un izaicinājumiem. «Šajā gadījumā Latvijai ir jāpievienojas un mūsu valsts nevar izvairīties. Tas ir vienotās Eiropas nosacījums,» teica Daukšts. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka pagaidām norisinās vēl tikai sarunas ES valstu starpā un tāpēc ir pāragri spekulēt par iespējamu mūsu karavīru iesaistīšanos kādās militārās darbībās. Tāpat nav arī pilnībā skaidrs, kāda būs ES kopējā atbilde pēc notikušā.
Eksperts paskaidroja, ka Francija izvēlējusies iedarbināt Lisabonas līguma 42.pantu tādēļ, ka NATO līguma 5.panta aktivizēšana radītu daudz globālākas sekas. Daukšts norādīja, ka šādā gadījumā tas ietekmētu arī starp pasaules lielvarām noslēgtos kodolieroču izplatības līgumus, kā arī Tuvo Austrumu konfliktā iesaistītu dažādas NATO sabiedrotās valstis, piemēram, Āzijā. Tam pasaule vēl neesot gatava, atzina Daukšts.
Viņš arī vērsa uzmanību uz izskanējušo informāciju, ka atbalstu Francijai ir gatava sniegt arī Krievija. Daukšts norādīja, ka «cīņā pret šo teroristu perēkli» Eiropai ir jāizmanto Krievijas iesaiste, tomēr to izdarīt traucējot esošās domstarpības starp Briseli un Maskavu, piemēram, saistībā ar Ukrainas konfliktu.