Prezidents: Nesaku, ka nevajag mainīt valdību, bet tai ir jāturpina strādāt

«Es nesaku, ka nevajag mainīt valdību, bet uzskatu, ka tai ir jāturpina strādāt,» šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» atzina prezidents un atkārtoti piebilda, ka pašlaik neesot piemērots brīdis valdības maiņai.

Viņš atzina, ka nekādus alternatīvus piedāvājumus neesot redzējis un arī sarunas par tiem nav bijušas. Tomēr uz jautājumu, vai Vējonis varētu premjera amatam nominēt «Vienotības» līderi Solvitu Āboltiņu, prezidents atbildēja, ka tas ir koalīcijas jautājums un tikai tad, kad tas tiks virzīts, viņš to izvērtēs.

Jau ziņots, lai gan koalīcijas partneri publiski uzsver, ka Laimdotas Straujumas (V) vadīto valdību gāzt neplāno, neoficiālās sarunās atsevišķi politiķi pauž, ka valdības maiņa ir gandrīz nenovēršama.

«Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa jau vairākkārt uzsvērusi, ka pašlaik prioritāte ir nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. Līdz ar to valdība un partneri pašlaik strādā pie šiem jautājumiem. Tāpat notiek gatavošanās vēl vienam svarīgam pasākumam - Straujumas kā valdības vadītājas dalībai novembra beigās notiekošajā ekonomikas forumā Ķīnā, atgādināja Āboltiņa.

Arī pati Straujuma vairākkārt apgalvojusi, ka jautājums par viņas demisiju nav darba kārtībā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, vaicāts, vai kāds pašlaik vēlas gāzt Straujumas valdību, atbildēja noliedzoši. Viņš neredzot, ka kāds varētu būt «briesmīgi priecīgs», ja kristu Straujumas valdība. Iepriekš politiķis jau bija norādījis, ka ZZS atbalsta to, ka Straujuma turpina vadīt Ministru kabinetu. Viņš sacīja, ka pašlaik svarīgākie jautājumi ir valsts budžets un situācija ar aviosabiedrību «airBaltic».

Pašlaik ir izveidojusies neskaidra situācija, jo «Vienotība» nevirza kandidatūru satiksmes ministra amatam, kas kļuva vakants, kad Straujuma no tā atbrīvoja savu partijas biedru Anriju Matīsu, norādīja Brigmanis.

Vaicāts, vai par pašreizējo situāciju ir notikušas sarunas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, politiķis atbildēja, ka viņam bijusi iespēja «aprunāties ar prezidentu» neformālā gaisotnē Liepājas koncertzāles atklāšanas laikā. Sarunas detaļas politiķis gan neatstāstīja.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA pauda viedokli, ka gāzt valdību «gāšanas pēc» nebūtu atbildīgi. Tomēr arī viņš sacīja, ka no «Vienotības» puses esot pretrunīgi signāli, kas VL-TB/LNNK dara uzmanīgus. Dzintars uzskata, ka valdības stabilitāte būs atkarīga arī no iekšējās situācijas «Vienotībā».

Arī Valsts prezidents Vējonis uzskata, ka šūpot valdību pašlaik nebūtu pareizi. «Valdībai ir jābūt stabilai, ir jāpieņem budžets, kā arī citi jautājumi, tie paši skolotāju darba samaksas jautājumi. Beidzot jāpieņem lēmumi! Pašlaik šūpot valdību, manuprāt, būtu visnepareizākais,» uzsvēra prezidents.

Vējonis sarunā ar aģentūru LETA apliecināja, ka viņam «nepārtraukti notiek politiskās debates ar dažādām politiskajām partijām» un to laikā formāli un neformāli tiek pārrunāti dažādi jautājumi. Vaicāts, vai šajās tikšanās reizēs diskutēts arī par jaunas valdības veidošanas iespējām, viņš retoriski vaicāja: «Kādēļ jāveido jauna valdība, ja jau šī strādā un tai jāturpina strādāt?» Prezidents arī sacīja, ka jau iepriekš apliecinājis, ka tiekas un tiksies ar politiskajām partijām, lai pārrunātu nozīmīgus jautājumus.

Tikmēr politikas kuluāros gan tiek pausts, ka pēc budžeta pieņemšanas valdība varētu mainīties. Kāds no koalīcijas politiķiem neoficiāli izteicās, ka pēc valsts budžeta pieņemšanas un laika posmā līdz Jaunajam gadam valdības krišana ir gandrīz neizbēgama un Straujumas vadīto Ministru kabinetu varot glābt vien brīnums.

Tomēr reizē politiķi pauž, ka valdības liktenis ir atkarīgs arī no pašas premjerministres attieksmes un savu darba spēju izvērtējuma. Koalīcijas partneri norāda, ka šis jautājums būs atkarīgs galvenokārt no «Vienotības» un tās politiķu vēlmes saglabāt pašreizējo valdību.

Tāpat to ietekmēšot kādas citas personas gatavība uzņemties valdības vadītāja amatu, rēķinoties, ka tas būs smags darbs, kurā jābūt gatavam pieņemt atbildīgus lēmumus.

No Āboltiņas politiskajiem konkurentiem izskanējis arī skeptisks vērtējums par bieži publiski apspriesto iespēju viņai ieņemt premjera posteni, jo pēc gadījuma pensionāru piketā pie Saeimas Āboltiņas nominēšanai un apstiprināšanai amatā varētu traucēt iedzīvotāju negatīvā attieksme.

Koalīcijas politiķiem varētu nebūt iebildumu, piemēram, pret bijušā Eiropas Savienības komisāra Andra Piebalga kandidatūru valdības vadītāja amatam, taču, no otras puses, tiek apšaubīta viņa paša gatavība izšķirties ieņemt šo amatu.

Tāpat kuluāros izskan šaubas par ZZS vēlmi uzņemties valdības vadīšanu, jo pašreizējā situācija šim politiskajam spēkam esot pat izdevīgāka. Tomēr šāda iespēja netiek arī izslēgta.

ZZS veidojošās partijas «Latvijai un Ventspilij» līderis Aivars Lembergs telekanāla LNT raidījumā «900 sekundes» norādījis - ja rastos tāda nepieciešamība, arī ZZS varētu izvirzīt savu Ministru prezidenta amata kandidātu.