Pieci lēti bezceļa auto pastaigām dabā

Katrs savu ideālo autobraucienu dabā redz citādi. Vienam tā ir lēnīga ripināšana ar romantisku pikniku ceļamērķī, citam – karstasinīgs materiālzinātnes eksperiments, metālam un gumijai pret naidīgu apvidu liekot spēlēt «akmens, šķēres, papīrīt’s». Taču īstus apvidus auto vieno dažas kopīgas tehniskās iezīmes: rāmis zem virsbūves, vienkārša pilnpiedziņas transmisija bez vārīgiem mezgliem, atkarīgā piekare vismaz vienā galā un pazeminātie pārnesumi.

Jeep Grand Cherokee

Reiz revolucionārais modelis ar nesošo virsbūvi ir lielisks ķēriens tiem, kas gūst prieku no netīrām rokām un lētām detaļām. Pirmās un otrās paaudzes grandi ir pieejami ar 2,7 un 3,1 litru dīzeļmotoru, taču tos mierīgi var izvēlēties 4,7 vai 5,2 litru benzīna V8, ko iespējams «sagāzēt». Izdevīgs pirkums, relatīvas ērtības, izskats, kas rezonēs ar tiem, kas dzīvojuši deviņdesmitajos – kam gan te nepatikt? Ja auto tiešām dzīvos bezceļā, esiet gatavi regulāriem transmisijas remontiem. Cena: 2500–5000 eiro par auto, kas ražoti no 1993. līdz 2003. gadam.

Opel Monterey/Isuzu Trooper

Jūs, protams, varētu izvēlēties Opel Frontera/Isuzu Trooper I, taču kādēļ gan sev liegt ko labāku? Otrās paaudzes Isuzu Trooper, ko dažādos tirgos pārsteidzošā kārtā piedāvāja pat kā Honda, Chevrolet un Subaru, sevi ir apliecinājis kā ciets rieksts. Dzinēju klāstā 3,2 un 3,5 litru benzīna motors, kā arī 3,1 un 3 litru dīzelis. Tas būs liels pārsteigums, ja par auto, kas ražots no 1992. līdz 2002. gadam, izdosiet vairāk nekā 2500 eiro.

Nissan Patrol

No bezceļa braucējiem par piektās paaudzes Nissan Patrol (ražošanā no 1997. līdz 2000. gadam) visdrīzāk dzirdēsiet labus vārdus – par izturīgiem tiltiem (atkarīgā piekare priekšā un aizmugurē), nenokaujamu transmisiju un ilgdzīvojošu virsbūvi. Pat rūsējošais rāmis daudziem nešķitīs šķērslis. Šim modelim var būt problēmas ar 3 litru dīzeli, kam alternatīva ir 2,4 un 4,2 dīzelis vairākās versijās, kā arī 4,5 un 4,8 litru benzīna dzinējs. Šā vai tā, bet leģendārais japānis ir pieejams vāģis: par cenu līdz 5000 eiro var dabūt 2000. gadā un vēlāk izgatavotus braucamos.

Mitsubishi Pajero Sport

Šajā cenu kategorijā ietilpstošajiem auto var būt sīkas problēmas ar elektroniku, bet no mehāniskiem defektiem var nākties saskarties ar sadales kārbas un priekšējā reduktora bojājumiem. Neskatoties uz šiem kreņķiem, auto ir pieklājīga reputācija, un, lai arī ar neatkarīgo piekari priekšā Sport nav pasaulē robustākais apvidnieks, to var saukt par ieteicamāku pirkumu nekā, piemēram, Nissan Patrol. Pirmās paaudzes auto ražoja no 1996. līdz 2008. gadam un aprīkoja ar 3 litru benzīna dzinēju vai 2,5 litru dīzeli trīs jaudas versijās. Izvēloties dīzeli, jāpārliecinās, vai tam kārtīgi strādā dzesēšanas sistēma. Bezceļā motors mēdz pārkarst, un sekas var būt dārgs remonts. Lietoto auto cenu diapazons: 2500–4500 eiro.

Toyota Land Cruiser

Slavenā «zemes kreisera» parādīšanās šajā sarakstā ir tikai loģiska, taču izrādās, ka J90/95 jeb otrās paaudzes Land Cruiser tehnisko risinājumu ziņā nav veiksmīgs auto – var būt problēmas ar sadales kārbu un priekšējo reduktoru, tāpēc, ja gribas braukt smagā bezceļā, tad labāk ievērtēt J120, ko ražoja kopš 2002. gada. Tiesa, J120 maksā no 10 000 eiro, tālab nez vai var kalpot par hobijautomobili. Vēl viena versija – J70 (1990.–1996. gads), kas gan nodrošinās tāda veida komfortu, kas pa prātam varētu būt vienīgi ērtību nicinātājiem, un laba eksemplāra atrašana prasīs pacietību.

…un pāris alternatīvu Suzuki Vitara un Jimny

Ar piemērotām riepām Suzuki Vitara (1998.–2005. gads), pateicoties salīdzinoši nelielam svaram un kārtīgai pilnpiedziņai, ne vien spēj turēt līdzi «lielajiem», bet tiem pat «iekabināt». Visu tilpumu benzīna dzinēji1 (1,6–2,7 litru) strādā uzticami, bet to alternatīva ir 2 litru dīzelis. Arī cenas ir draudzīgas – ar 2500–3500 eiro šādam pirkumam vajadzētu pietikt.

Ja Vitara nešķiet pietiekami «viegla» izvēle, vienmēr paliek rezerves variants Jimny. Šim auto ar tā 1,3 litru mazmotoru gan ir savas īpatnības. Tas acīmredzami ir ļoti mazs, tātad ārkārtīgi nepraktisks, ne pārāk stabils uz parasta ceļa, un nevajag cerēt, ko to izdosies viegli pārbūvēt ar minimāliem līdzekļiem: transmisijā izmantotie zobrati ir kā ņemti no pulksteņa mehānisma, un, ja Jimny uzliksiet lielākus riteņus, tie tos samals metāla šķembās. Toties Jimny ir paredzami lēts: par 2500–3000 eiro būtu jāiznāk pat relatīvi frišam eksemplāram.

Kā auto vienkārši piemērot bezceļa braukšanai

Pajautājiet lauciniekam, un viņš jums apliecinās – bezceļa braukšanai nekāds «džips» nav vajadzīgs. Prasmīga vadīts, arī aizlaicīgs Passat vai Kadett būs bezbailīgs meža un dubļu bagarētājs. Taču visi pārējie, kas nevēlas derēt uz pašu prasmēm un iespēju 10 km kātot pēc traktora, var izmantotā trīs vienkāršus un ne visai dārgus risinājumus.

Vinča Pierasts uzskatīt, ka pirmais priekšnoteikums braukšanai ārpus asfalta ir speciālas riepas. Patiesībā visprātīgāk ir sākt ar vinču. Tā var izrādīties noderīga ne tikai lai auto izvilktu, kad tas galīgi iestidzis, bet arī lai no ceļa novilktu koku vai citu šķērsli. Vinču var uzstādīt arī auto ar nesošo virsbūvi. Orientējošās izmaksas: 400 līdz 500 eiro plus uzstādīšana.

Riepas Bezceļa braukšanai domātas riepas maksā līdzīgi kā ziemas apriepojums, taču ir vērts paturēt prātā, ka uz asfalta tās nenodrošinās tādu pašu saķeri. Katram pašam ir jāatrod sev pieņemams kompromiss.

Atsperes Atsperu komplekts maksā ap 300 eiro un ir vienkāršs veids, kā palielināt braucamā klīrensu. Pirms šķirties no naudas, labāk gan pakonsultēties ar speciālistu, lai izvēlētos pareizo garumu. Jāatceras arī, ka garākas atsperes daļēji ierobežos neatkarīgās piekares darbību.