/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9572126t1h7b85.jpg)
Fakts, ka Ukrainā kritušo skaita pieaugums samazinās, nenozīmē automātisku atgriešanos pie «miers, mīlestība, Vudstoka» attiecībās ar Krieviju, tā notiekošajā «Rīgas konferencē» norādīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.
Ilvess: Ukrainā kritušo skaita samazināšanās nav - «miers, mīlestība, Vudstoka»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igaunijas prezidents, uzstājoties diskusiju panelī par Krieviju 21.gadsimtā, atzina, ka nezin kādā virzienā pašlaik Krievija dodas, taču Eiropai beidzot nepieciešams saredzēt ikdienas realitāti. Par piemēru viņš minēja Krievijas rīcību vairākās valstīs, tostarp Ziemeļeiropas un Baltijas, veicot ar vien aktīvāku spiegošanu, kā arī cilvēku nolaupīšanu.
Viņš arī uzsvēra, ka fakts, ka Ukrainā kritušo skaita pieaugums samazinās nenozīmē automātisku atgriešanos pie «miers, mīlestība, Vudstoka». Tāpat Igaunijas prezidents norādīja, ka Eiropā esošās runas, ka jāuzsāk vai jāpastiprina dialogs ar Krieviju, ir atbalstāma stratēģija, taču tā nevar tikt uzskatīta par daļu no politikas. «Uzvarētāji ir tie, kas spēj sevi aizsargāt,» sacīja Ilvess.
LETA jau vēstīja, ka Rīgā norisinās viens no Ziemeļeiropas nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas forumiem - «Rīgas konference», kas šodien un rīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulcē augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un žurnālistus.
Konferencē ik gadu aktuālākie drošības un ārpolitikas jautājumi tiek skatīti plašā kontekstā. Šogad konferencē tiks diskutēts par Eiropas Savienības ģeoekonomisko ietekmi pasaulē, NATO kapacitāti nosargāt stabilitāti pasaulē, kā arī par to, kādas ir Krievijas un rietumu politiskās sadarbības nākotnes perspektīvas. Tāpat paredzētas diskusijas par jaunās paaudzes kara izaicinājumiem, informācijas kara sekām Rietumu demokrātijai, kā arī Eiropas politiskās kārtības nākotni.
Konferences diskusiju paneļos šogad piedalīsies Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (V), Moldovas premjerministra vietniece un ārlietu ministre Natalja Germane, Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčaks, Rumānijas ārlietu ministrs Bogdans Lucians Auresku, kā arī Norvēģijas ārlietu ministrs Berge Brende un citi.