/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9572207t1h02b3.jpg)
Ar Krieviju ir jāsadzīvo, tādēļ jārod veids, kā ar to sarunāties, tā notiekošajā «Rīgas konferencē» sacīja bijušais NATO spēku Eiropā virspavēlnieka vietnieks ģenerālis sers Ričards Širefs.
Ģenerālis Ričards Širefs: ar Krieviju jārunā no spēka pozīcijām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par NATO rīcībspēju, viņš norādīja, ka kari notiek tad, kad cilvēki ir vāji, un tieši šī iemesla dēļ NATO nepieciešamas vēl lielākas un nozīmīgākas mācības. Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams studēt kara zinātni un par šiem jautājumiem valstu valdībām būtu arvien vairāk jādomā.
Tikmēr, runājot par attiecībām ar Krieviju, Širefs skaidroja, ka ar šo valsti ir jārunā ar vien vairāk un uzstājīgāk. Lai to paveiktu, viņš ieteica aktīvākas diskusijas starp alianses un Krievijas militārajām amatpersonām, izmantojot spēka pozīcijas.
Savukārt Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektors Kurts Volkers, atbildot uz Širefa sacīto, norādīja, ka tieši Krievijai būtu jāuzsāk diskusijas ar pasauli, «nevis mums tas būtu jādara».
Jau vēstīts, ka Rīgā norisinās viens no Ziemeļeiropas nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas forumiem - «Rīgas konference», kas šodien un rīt Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulcē augsta līmeņa ārvalstu drošības un ārpolitikas ekspertus, diplomātus, politiķus, akadēmiķus, uzņēmējus un žurnālistus.
Konferencē ik gadu aktuālākie drošības un ārpolitikas jautājumi tiek skatīti plašā kontekstā. Šogad konferencē tiks diskutēts par Eiropas Savienības ģeoekonomisko ietekmi pasaulē, NATO kapacitāti nosargāt stabilitāti pasaulē, kā arī par to, kādas ir Krievijas un rietumu politiskās sadarbības nākotnes perspektīvas. Tāpat paredzētas diskusijas par jaunās paaudzes kara izaicinājumiem, informācijas kara sekām Rietumu demokrātijai, kā arī Eiropas politiskās kārtības nākotni.
Konferences diskusiju paneļos šogad piedalīsies Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis (V), Moldovas premjerministra vietniece un ārlietu ministre Natalja Germane, Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčaks, Rumānijas ārlietu ministrs Bogdans Lucians Auresku, kā arī Norvēģijas ārlietu ministrs Berge Brende un citi.