Saistībā ar «Norvik» bankas un vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» miljonos mērāmo konfliktu Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokli apliekamo ienākumu un objektu slēpšanu, vēsta laikraksts «Diena».
Laikraksts: Ierosināts jauns kriminālprocess saistībā ar «Norvik» bankas un «Winergy» konfliktu
Kā norāda laikraksts, tikmēr
Ekonomikas policijas izmeklētājiem ir aizdomas, ka par kredītiem pirkta luksusa dzīve - dārgas automašīnas un īpašumi Jūrmalā un citviet.
Jaunajā, Finanšu policijas ierosinātajā kriminālprocesā pagaidām nefigurē nevienas personas vārds. «Dienas» rīcībā esošajā Finanšu policijas lēmumā norādīts, ka tas ierosināts, pamatojoties uz konkrētu «Norvik» bankas iesniegumu, bet tajā savukārt figurē bijušās šīs bankas Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājas Tīnas Petersones vārds. Kā norāda laikraksts, viņas dzīvesbiedrs, igauņu uzņēmējs Andruss Petersons ir Ekonomikas policijas izmeklētāju šķetinātās shēmas centrā.
Reaģējot uz «Norvik» bankas iesniegumu, kurā izklāstīti vairāki fakti par Tīnas Petersones iespējamo saistību ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā,
Finanšu policija ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par nodokļu apiešanu.
Iesniegumā, kas ir «Dienas» rīcībā, norādīts, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas datiem 2011.gada martā «TNHL OU», kura vienīgā dalībniece līdz 2013. gada maijam bija Petersone, noslēgusi pirkuma līgumu par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Meža prospektā 46B iegādi. Petersone minēto adresi publiskajos reģistros norādījusi kā savu dzīvesvietas adresi, piemēram, būdama SIA «Silfs V» dalībniece. Pērnajā rudenī Meža prospekta īpašums pārdots tālāk. Tiek apgalvots, ka Petersones vēlākā mītnes vieta bijis nekustamais īpašums Salacas ielā 2 Jūrmalā, ko 2011.maijā iegādājies Igaunijas uzņēmums «VMTM Team OU», kura valdē darbojās Petersone. Par īpašumu Meža prospektā 46B tiek apgalvots, ka īpašumā kopš tā iegādes brīža dzīvojusi Petersone un viņas dzīvesbiedrs.
Atsaucoties uz iepriekš Ekonomikas policijas ierosinātu kriminālprocesu, «Diena» vēsta, ka 2011.gada 26.janvārī un 11.februārī «Winergy» kontā divos maksājumos ienāca kopumā 1,089 miljoni eiro, kas bija daļa no «Norvik» bankas aizdevuma elektrības apakšstacijas un piebraucamo ceļu izbūvei topošā vēja parka Kurzeme vajadzībām. Pāris nedēļu riņķojusi no konta uz kontu, lielākā daļa šī vairāk nekā miljona eiro aizdevuma - kopumā 702 560 eiro - nonāca Igaunijas uzņēmumā AS «Tavid», no kuras tika izņemta jau skaidrā naudā.
«Minētais liecina par to, ka SIA «Winergy» saņēma ievērojami vairāk naudas līdzekļu apakšstacijas būvniecībai, nekā bija nepieciešams,
un pārējos naudas līdzekļus legalizēja, pārskaitot tos uz saistītiem uzņēmumiem un ar AS Tavid starpniecību iegūstot skaidras naudas līdzekļus,» pausts Ekonomikas policijas izmeklētāja lēmumā par kriminālprocesa ierosināšanu.
Savukārt
no aptuveni 36 miljoniem eiro, kas bankā ņemti vēja ģeneratoru iegādei, tikai 23,6 miljoni pārskaitīti par jaunām iekārtām
to ražotājam «Siemens», daļa iepirkto vēja turbīnu patiesībā bijušas lietotas un pirms uzstādīšanas vestas uz Igauniju remontēt. Kā raksta «Diena», oficiāli skaitījies, ka trīs no vēja turbīnām uz Latviju pa jūru piegādātas no Lielbritānijas, tomēr izmeklētāji, nopratinot valdes locekli uzņēmumā, kas bija nolīgts turbīnu transportēšanai, atklāja, ka patiesībā vēja ģeneratoru detaļas no Ventspils ostas tālāk aiztransportētas uz Igauniju remontēšanai. Pēc remonta tas pats uzņēmums kravu vedis atpakaļ, «kur detaļas izkrautas pļavā Ventspils novadā, kaut kur pie Popes». Kriminālprocesā noskaidrots, ka
vēja ģeneratori faktiski tika piegādāti no igauņu uzņēmuma OU «Meritreid», kas nodarbojas ar lietoto vēja ģeneratoru remontu un pārdošanu.
Tādējādi vairāk nekā 13 miljonu eiro varētu būt «iztērēti personīgajām vajadzībām»,
atsaucoties uz Ekonomikas policijas izmeklētāja lēmumu vēsta «Diena».
Izmeklētāji saņēmuši informāciju no Eiropas Nacionālo līdzekļu atguves dienesta, ka 2011.gadā uz kriminālprocesā iesaistītiem, ar Petersonu saistītiem Igaunijas uzņēmumiem reģistrēta virkne luksusa transportlīdzekļu, gan automašīnas, gan motocikli. «Norvik» bankas apkopotā informācija no Igaunijas publiskajiem reģistriem liecinot, ka Petersons lietojis 2012.gada izlaiduma «Maserati Granturismo MC Stradale» automašīnu, kuras īpašniece reģistros norādīta viņa māte – Ruti Petersone. «Winergy» lietā iesaistītajam uzņēmumam «Firepower» tikusi iegādāta 2014.gada izlaiduma «Toyota Land Cruiser» apvidus automašīna. Igaunijas uzņēmums «TNHL OU», kura valdē darbojas Tīna Petersone, iegādājies 2012.gada izlaiduma «Lexus RX450H» apvidus automašīnu. Vēl vienu šīs pašas sērijas «Lexus» automašīnu, tikai gadu jaunāku, iegādājies uzņēmums «DL Center OU», kura valdē ir Petersona iepriekšējā sieva Evita Petersone.
Ekonomikas policijas izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2012.gada vairāki saistītie uzņēmumi, kas figurē «Winergy» lietā, veikuši vērienīgus ieguldījumus nekustamo īpašumu iegādē. Piemēram, SIA «Silfs V» nekustamajos īpašumos ieguldījusi 812 857 eiro, «VMTM Team OU» investējusi 789 489 eiro, «TNHL OU» - 728 752 eiro.
Petersone rakstiskās atbildēs uzsver, ka Ekonomikas policijas lēmums par procesa uzsākšanu par noziedzīgi iegūtu mantu «nekādā mērā neattiecas uz fiziskām personām, šajā procesā par mantu netiek vērtēta nevienas iesaistītās personas vaina kāda nodarījuma izdarīšanā, tas vērsts tikai uz veselu rindu uzņēmumu mantu». Tiesa, lēmuma sākumā uzskaitītas deviņas fiziskas personas, kurām lietā piemērots aizdomās turamā statuss, raksta «Diena».
Petersone noliedz jebkādu saistību ar kādu no minētajiem īpašumiem.
«Neviens no norādītajiem īpašumiem man nepieder, nedz nekustamiem, nedz kustamiem, nevienu no iesniegumā minētajiem auto es neesmu pat lietojusi un nelietoju, tāpat arī nedzīvoju nevienā no minētajiem nekustamajiem īpašumiem,» uzsver Petersone, piebilstot, ka viņai nav zināms ne par vienu procesu, kas Finanšu policijā būtu uzsākts konkrēti pret viņu.