Nabassaites fiziskā un emocionālā nozīme

_{Konsultē Kristīne Embure-Zapoļska, Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente, Katrīna Puriņa – dūla, topošā vecmāte}

Taču viss sākas māmiņas puncī – bērniņš dzīvo, pateicoties māmiņai, jo starp abiem ir nabassaite, caur kuru mazulis saņem gan barības vielas, gan skābekli.

Bērniņam, kuru māmiņa nesusi zem sirds deviņus mēnešus, nabassaite ir aptuveni 50 centimetrus gara.

To veido viena vēna un divas artērijas, nabassaite ar placentas starpniecību nodrošina asins cirkulāciju starp mazuli un māmiņu. Kad gaidības ir laimīgi aizvadītas, laiks lielajam satikšanās mirklim, kuru katra māmiņa atceras kā ļoti emocionālu notikumu, taču arī nabassaites pārgriešana ir īpašs brīdis.

«Vienmēr ir strīdīgs jautājums par to, vai vīriešiem vispār vajag piedalīties dzemdībās, tāpat ir ar nabassaites pārgriešanu. Vienai daļai vīriešu nabassaites pārgriešana sniedz apziņu un apmierinājumu, ka viņš ir bijis dzemdībās un varēja kaut ko darīt, ne tikai fiziski stāvēt blakus, bet arī fiziski darboties,» atklāj vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska.

Pateicoties tam, ka dzemdniecībā notikušas lielas pārmaiņas, nabassaite, kas savieno māmiņu un bērniņu, netiek pārgriezta uzreiz pēc mazulīša ienākšanas šajā pasaulē, vecmāte ļauj nabassaitei pulsēt vēl piecas līdz septiņas minūtes.

Vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska papildina: «Šobrīd uzskata, ka nabassaitei jāļauj izpulsēt, jo šajā laikā bērns caur nabassaiti saņem papildu skābekli.»

Kā rūpēties par nabiņu pēc bērna piedzimšanas

Kad nabassaite ir pārgriezta, sākas rūpes par mazulīti – bērniņa barošana un apkopšana.

Aprūpe parasti saistās ar nabu un nabassaites atlieku, jo brīdī, kad nabassaite tiek noklemmēta, tā tiek apstrādāta ar dezinficējošu šķīdumu un pēc tam pāris dienas, kas tiek pavadītas slimnīcā, speciālisti ļauj nabassaites atliekai nokalst un nokrist.

«Reizēm gadās situācijas, ka nabassaite līdz galam nenokalst, tad neonatologs var piedāvāt nogriezt šo atlieku, lai aprūpe mājās būtu vieglāka, bet tikpat labi vecāki var gaidīt, kad šī atlieka pati nokritīs,» par iespējamiem nabassaites atliekas apkopšanas variantiem stāsta vecmāte Kristīne Embure-Zapoļska.

Nabiņa pēc piedzimšanas mazulītim var sulot, tad noteikti ir jākonsultējas ar speciālistiem, kas ir pieejami dzemdību iestādē, lai saprastu, kāpēc nabiņa nedzīst tā, kā tai vajadzētu dzīt. Taču neliela sulošana nav nekas traks, šādos gadījumos speciālisti iesaka nabiņu apstrādāt ar spirta šķīdumu.

Ar briljantzaļo gan nevajadzētu aizrauties, jo, lietojot briljantzaļo, nabas brūcīte tiek aizkrāsota un nav iespējams redzēt, kādā krāsā ir ir āda. Gadījumā, ja sāksies iekaisums, veidosies ādas apsārtums, un tad ir jāmeklē ārsta palīdzība.

Taču ar nabiņas apkopšanu vien nepietiek, vēlams pielūkot, lai laikā, kamēr dzīst nabas brūcīte, tā netiktu berzta vai kairināta.

Tāpēc ir īpašas autiņbiksītes, kurām ir U veida izgriezums

vietā ap nabiņu, lai ādiņa varētu brīvi elpot.

Emocionālā nabassaite ar māmiņu

Taču nabassaite nav tikai bērniņa barības un dzīvības avots, māmiņas puncī esot, jo ir arī neredzamā nabassaite, kas māmiņu un bērnu saista uz mūžu, šī ir tā saikne, kas mums liek sajust – es tagad esmu mamma.

«Kad bērniņš piedzimst, mammas parasti ļoti uztraucas, vai viņām ir pietiekami izteikts mātes instinkts, bet tajos brīžos es viņas mierinu, ka viņām bijušas tik lielas izmaiņas - piedzimis bērniņš, pašas sievietes piedzimušas par mammām -, ka to nevajadzētu pārdzīvot, ja sieviete neizjūt ārkārtīgi lielu pieķeršanos un mīlestību,» mierina dūla, topošā vecmāte Katrīna Puriņa. «Paiet noteikts laiks, kamēr izveidojas neredzamā nabassaite.»

Ir māmiņas, kuras stāsta, ka saikne ar bērniņu var būt tik cieša, ka brīžos, kad neesam blakus, var sajust, kas ar bērniņu notiek. Taču, lai atnāktu šīs sajūtas, ir jādod laiks – iespējams, bērniņa pirmais smaids vai apskāviens, bet varbūt vārdos izteikta mīlestība būs tas, kas mūsos atvērs pavisam citu sajūtu pasauli, un mūsu neredzamā nabassaite ar bērniņu kļūs vēl ciešāka.

«Neviens mazulis

nevar izaugt bez mammas emocionāli stabils, nosvērts, ar drošu emocionālo piesaisti,

jo tas, ko sniedz mamma ar vārdiem, pieskārieniem un ķermeni, ir neatsverami,» speciāliste mudina ieklausīties savās sajūtās un radīt bērniņam šo īpašo saikni.

Māmiņa mazulim patiesi ir neaizstājama, ja bērniņam būtu iespēja izvēlēties, viņš nekad labprātīgi no mums nešķirtos. Tomēr, mazajam augot, mums ir jāsaprot, ka mūsu savstarpējā saikne nav saitīte, aiz kuras bērniņu turēt, – mums jāļauj viņam piedzīvot pasauli, jāļauj izjust gan uzvaras, gan viņa paša kļūdas, jo tikai tā mēs mācāmies un kļūstam par stipriem cilvēkiem.

Mūsu uzdevums ir radīt bērnā drošības sajūtu: lai kas arī notiktu, mēs vienmēr viņu sapratīsim un atbalstīsim. Lūk, kur slēpjas neredzamās nabassaites patiesā nozīme.