Daukšts: ES uz Lukašenko bāzes var pierādīt savas reālās spējas un darbību

Vaicāts par ES lēmumu uz laiku apturēt pret Minsku vērstās sankcijas, Daukšts sacīja, ka

patlaban ES ar reālu saturu jāpiepilda tās Austrumu partnerība, lai dotu politiskas dividendes sarunās ar Krieviju,

veidojot pašu Austrumu politikas būtību. «Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko piemērs ir viens no tiem, uz kura bāzes var parādīt reālu ES darbību,» uzskata Daukšts.

Taujāts par Lukašenko piekoptās politikas iespējamo maiņu, Daukšts norādīja, ka to rādīs tuvākās nedēļas, kad viņam būs jāatbild Krievijai par militārās bāzes ieviešanu, ņemot vērā, ka gaidāms liels spiediens. Tāpat politologs norādīja, ka

kādreiz par daudz mazākiem nodarījumiem «smagi sists» tika Ukrainas eksprezidents Viktors Janukovičs, taču Lukašenko tiek piedots,

jo «no viņa nesagaida radikālus soļus un pagriezienus uz Eiropas pusi».

Runājot par situācijas maiņu pašā Baltkrievijā un tās ārpolitikā, Daukšts norādīja, ka izmaiņas norisinās visu laiku, taču mēs tās īsti nemanām, jo tās esot mazas. «Bet parādās vairākas nozīmīgas darbības, piemēram, baltkrievu valoda tiek nostiprināta, tāpat tiek pārspriesti vēsturiskie notikumi, tostarp 1863.gada sacelšanās un baltkrievu loma tajā,» sacīja politologs. «Daudzas lietas mēs tiešām nemanām, taču tās sāk ietekmēt zemāko apziņas slāni.

Tur notiek tik daudzi procesi, kas šodien nav uz ekrāna, bet var parādīties drīzumā,»

piebilda Daukšts.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka to pamanījusi arī Krievijas puse, ņemot vērā atklāto un agresīvo retoriku un vēstījumu Krievijas medijos. Tāpat Daukšts uzsvēra, ka

daudz ko šajā situācijā ietekmēja Lukašenko priekšvēlēšanu sauklis, ka viņš aizstāv valsts suverenitāti.

«Tāpat viņš norādīja, ka ir vienīgais aizsargs Krievijas iespējamajai agresijai. Tikai viņš varētu noturēt Krievijas agresīvās tendences,» atgādināja Daukšts.

Taujāts par izmaiņām Baltkrievijas ekonomikā pēc sankciju apturēšanas, politologs norādīja, ka

valstī nemainās iekšējā ekonomika un politiskā struktūra, bet gan tikai retorika,

jo ekonomika ir stagnējoša, balstīta uz «diezgan nederīgu preču ražošanu», kā arī reeksportu. «Lukašenko ir savs postpadomju ekonomikas modelis ar visām padomju ekonomikas ievirzēm. Reālu izmaiņu bāzes struktūrā nav, jo tas prasītu revolucionārus pārveidojumus, kam nav gatava pati sabiedrība, kurai interesē stabilitāte,» rezumēja Daukšts.

Jau vēstīts, ka pēc svētdien notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām ES izlēmusi uz laiku apturēt pret Minsku vērstās sankcijas, pirmdien pavēstīja Francijas valsts sekretārs ES jautājumos Hārlems Dezīrs.

«Ir lēmums uz nākamajiem četriem mēnešiem sankcijas apturēt,» norādīja Dezīrs, kurš bija ieradies uz Luksemburgā notiekošo dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi. Viņš piebilda, ka jebkurā brīdī, ja būs redzama virzība atpakaļ, sankcijas būs iespējams atjaunot.

«Vēlēšanas, protams, neatbilda starptautiskajiem standartiem, kurus mēs paši sev nosakām,» savukārt atzina Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers. Tomēr viņš vienlaikus norādīja uz «pozitīvām» pārmaiņām, piemēram, politieslodzīto atbrīvošanu.

Viņš piebilda, ka sankcijas tiks apturētas no janvāra un tas attieksies vienīgi uz personām, kuras tām pakļautas politisku iemeslu dēļ, nevis uz personām, kuras atzītas par vainīgām vardarbīgos nodarījumos.

Kā ziņots, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji pirmdien atzina, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja līdzšinējais valsts galva Lukašenko, neatbilda demokrātiskajiem standartiem.

«Skaidrs, ka Baltkrievijai vēl tāls ceļš ejams, lai izpildītu savas demokrātiskās saistības,» paziņoja EDSO vēlēšanu novērotāju misijas vadītājs Kents Heisteds.

«Nesenā politieslodzīto atbrīvošana un novērotāju labā uzņemšana ir pozitīva attīstība. Tomēr cerības, ka tas sekmēs plašāku vēlēšanu progresu, lielā mērā nav piepildījušās,» paziņoja Heisteds, kā sevišķu vilšanos minot trūkumus balsu skaitīšanā un rezultātu apkopšanā.

Savukārt pats Lukašenko, kurš vēlēšanās uzvarēja ar 83,5% balsu, svētdien paziņoja, ka vēlēšanas bijušas brīvas un godīgas, un arī ES ministri atzinuši, ka vēlēšanas esot norisinājušās «iespējami caurskatāmi un mierīgi».