Asociācija: Latvijas ostām šis gads neapšaubāmi būs sliktāks nekā iepriekšējais

Viņš skaidroja, ka par spīti izskanējušām bažām par iespējamu Krievijas politisku lēmumu ietekmi uz tranzīta nozari Latvijā lielākais faktors šogad ir bijis rubļa vērtības kritums, tādēļ Krievijas puse ir ieinteresēta pēc iespējas vairāk izmantot savas ostas. «Ja kāds šeit [Latvijā] priecājas par rubļa vērtības kritumu, tad tranzīta nozare noteikti par to nepriecājas,» uzsvēra Leiškalns.

Vienlaikus negatīvi uz kravu plūsmu Latvijā ir atsaukušās Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējas sankcijas, kā arī energoresursu cenu kritums, kas ietekmē naftas un ogļu kravu apmēru.

Asociācijas izpilddirektors arī atzīmēja, ka Krievija jau ilgstoši piekopj politiku, kas paredz investīcijas savās ostās un pēc iespējas plašāku to izmantošanu, lai «tranzīta naudu atstātu iekšzemē». Attiecīgi arī Latvijas ostām jādomā par pakalpojumu kvalitātes celšanu, lai varētu konkurēt par Krievijas kravām, kas joprojām balsta Latvijas tranzīta nozari.

Vienlaikus, pēc Leiškalna teiktā, Latvijas tranzīta sektoram jāskatās uz jauniem potenciāliem tirgiem, lai dažādotu kravu izcelsmi. Pie tā strādā gan ostas, gan valsts uzņēmums «Latvijas Dzelzceļš», gan ostās strādājošie uzņēmumi. Pārsvarā nozare skatās Centrālāzijas valstu un Ķīnas virzienā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 47,479 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,1% mazāk pērn attiecīgajā laikā. Savukārt pērn kopumā Latvijas ostās pārkrāva 74,176 miljonus tonnu kravu, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2013.gadā.