Iemīlēt rudeni: lietussargs šķīvī, sapuvis ābols, deserta lustra, apēsta piepe un portvīna korsete

Uzzinot, ka mūsu tautā iemīļotā sajūtu burve, gastronomisko performanču aizsācēja Latvijā Gundega Skudriņa šoreiz ir ķērusies pie dabas temperamentu - gadalaiku apspēles, jau bija paredzams, ka robežas šeit fantāzijai netiks vilktas! Kā zinām, to jau pierādīja pirmā performance, kas bija veltīta siltajai un maigajai vasarai.

Gaidot nākamo Gundegas meistardarbu, ziņkārība jau laikus sāka raustīt prātu - kā viņai izdosies atklāt gadalaiku, kuru reti kurš dēvē par iemīļotāko gada laiku? Pienākot īstajai dienai un uzzinot, ka viss notiks Ungurmuižas parkā, mazliet asinis uzsita fakts, ka performancē piedalīsies arī pats rudens ar savu salto dvašu pakausī.

Tomēr ņemam optimismu padusē, tinamies šallēs, velkam adītas getras un dodamies ciemos pie sajūtu mākslinieces.

Un, protams, rudens...

Patiesībā katru šā piedzīvojuma soli aprakstīt būtu neprāts, jo viss, kas šeit notika, tomēr sajūtu līmenī ir nedaudz intīmi.

Piedzīvotais paliks atmiņās starp baudītāju, performances dalībniekiem un autoriem kā tāda īsa, bet koša saikne.

Kā process, kurā fantāzijas, papildinātas ar izsmalcinātu ēdienu, drosmīgu un romantisku scenogrāfiju, mūziku un teicamu apkalpi, tiek tev dotas no sirds, nežēlojot... Tev kā baudītājam tikai atliek vēlēties to ņemt un izbaudīt...

Ko ņēmu es? Es centos iemīlēt ne tikai krāsaino un saulaino rudeni, kurā vari vēl sildīt vaigu saules pēdējos siltajos staros, graužot kraukšķīgas dzērveņogas turpat no galda un baudīt siltu zupu, kuru tev no lejkannas lej uz fifīga, sarkana lietussardziņa. Vai dzert gardu baltvīnu, ar otru roku gleznojot uz sava šķīvja ar dažādu rudens velšu biezeņiem.

Es centos arī ieskatīties dziļāk rudens skumjajā un drēgnajā pusē - uzkost piepi pie sūnām apauguša koka, pagaršot sapuvušu ābolu vai izķibināt kaltētu sēnes kriksīti no zirnekļtīkla pinekļiem. Mazliet paskumt un paberzēt drēgnumā nosalušās rokas.

Vai esi kādreiz apēdusi dzejoli? Es esmu, un tas notika burtiski. Kā garšoja? Skumji - saldi.

Tomēr tas nebūtu «Egoistes» cienīgi, ja netiktu pieminēta kaislīgā rudens dejotāja - pīlādžmeitene, kura apbūra mūs visus, un pārsteiguma deserts, kas tika servēts uz lustras, kura pēkšņi viesim nobrauca no turpat esošo koku galotnēm.

Ak, un tā korsete un portvīns - tas bija punktiņš jeb dzērveņodziņa uz i!

Jā, tāds arī viņš ir, nebēdnis rudens, - karalisks un bagāts jau bez gala. Un tajā pašā laikā rudens pārdomas, ilgas, skumjas un izpūstā dvaša gaisā ir tik romantiskas... Paldies Gundegai un visai komandai!

Autori:

• pasākuma idejas autori – producente Gundega Skudriņa un scenogrāfs Mārcis Ziemiņš,
• šefpavārs Andris Jugāns (restorāns KUK BUK),
• «vietējais puisis» - aktieris Emīls Lukjanskis,
• projekta vadītāja Nora Ūpe,
• horeogrāfe Gabija Bīriņa,
• ķīmiķe Zane Šustere, pavāra asistenti Konstantīns Mirončiks un Marina Semjonova,
• DJ Mareks Ameriks,
• tērpu mākslinieces Una Bērziņa un Vita Radziņa,
• Valmieras puišu un meiteņu koris Imanta Toča vadībā,
• muzikālo noformējumu radīja Jānis Vīksna, bet norises vietu laipni atvēlēja Ungurmuižas draudzīgais kolektīvs Ievas Malcenieces vadībā.

Pavisam cikls paredz četras performances – katra notiek savā gadalaikā, ārā jebkādos laika apstākļos. Par īpašo vakariņu sīkāku norisi to dalībniekiem iepriekš nav nekādas informācijas – gan norises vieta, gan gaita ir noslēpums.

Jau informējām, ka projekta «Gadalaiki» pirmā daļa norisinājās jūras krastā Tūjā un tās vadmotīvs bija uguns. Nākamās performances «Ziema» un «Pavasaris» attiecīgi notiks februārī un maijā.