Andasol spēkstacija (tās nosaukuma pirmie trīs burti ir palienēti no Andalūzijas reģiona, kur tā atrodas, savukārt sol nozīmē saule spāņu valodā) atrodas 1100 metru augstumā virs jūras līmeņa apvidū, kur gandrīz nekā nav - tikai rets ziediņš, kurš izspraucies no neauglīgās zemes, un nejauši iemaldījušās dzīvas radības, kurus cepinošā svelme pārāk nebiedē.
Šo tukšumu caurvij nepārtraukts mehānisks troksnis, ko varētu raksturot kā īdēšanu. Un to rada elektromotori, kuri groza milzīgas tērauda konstrukcijas ar liektiem stikla paneļiem neiedomājamā platībā.
Kā vēsta Reuters, Andasol saules elektrospēkstacijā kopumā atrodas 620 tūkstoši parabolisku spoguļu 1,5 kvadrātkilometru platībā. Tas atbilst līdzās novietotiem 210 futbola laukumiem. Šie spoguļi, kurus spēkstacijas mehānismi nepārtraukti pārvieto, lai tie atrastos optimālā leņķī pret Sauli, atstaro gaismu uz caurulēm, kurās cirkulē sintētiska eļļa. Tā šādā veidā tiek uzkarsēta līdz pat 400 grādiem pēc Celsija un pēcāk griež turbīnu, tā ģenerējot elektroenerģiju.
Tādējādi apvidū, kur nekā nav, dabai draudzīgā veidā tiek ražoti 150 megavati elektroenerģijas un, kā norāda Reuters, ar to pietiek pusmiljona cilvēku vajadzību apmierināšanai.
Jāpiezīmē, ka Andasol saules elektrostacijā ir uzkonstruēts arī karstuma rezervuārs - kurā izkausētā formā atrodas sāls un tā var nodrošināt stacijas darbu līdz 7,5 stundām pēc Saules pazušanas aiz mākoņa vai apvāršņa.
Apvienoto Nāciju organizācijas skatījumā saules elektrostacijām ir milzīgs potenciāls. Kaut vai tāpēc, ka ar 800 x 800 kilometrus lielu spēkstaciju milzīgajā Sahāras tuksnesī pietiktu, lai ar elektroenerģiju nodrošinātu pilnīgi visus planētas iedzīvotājus. Starptautiskā Enerģijas aģentūra tikmēr ir pārliecināta, ka tuvākajā laikā notiks strauja investīciju pārnese uz Saules enerģijas apgūšanu un 2050.gadā tās īpatsvars būs lielāks nekā no fosilajiem kurināmajiem, ūdens un vēja iegūtajai elektroenerģijai.