KNAB pagaidām Magoni patur apcietinājumā

KNAB pārstāve Laura Dūša skaidroja, ka atbilstoši Kriminālprocesa likumam, ja procesa virzītājs nav pieņēmis kādu grozījumu lēmumā par piemēroto drošības līdzekli, tad pēc diviem mēnešiem lēmumu pārskata izmeklēšanas tiesnesis. Tādējādi ceturtdien, 8.oktobrī, šo jautājumu skatīs tiesa. Tiesa 8.oktobrī lems, vai ir pamats Magonim piemērot citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pārstāve Oksana Hvostova iepriekš pastāstīja, ka

8.oktobrī slēgtā sēdē izmeklēšanas tiesnesei Birutai Horunai būs jāpieņem lēmums, vai Magoni nepieciešams paturēt apcietinājumā.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa šā gada 21.augustā pieņēma lēmumu par Magoņa paturēšanu apcietinājumā. Magoņa aizstāvis zvērināts advokāts Alvis Marga iepriekš Rīgas rajona tiesā izteicis lūgumu LDz bijušo vadītāju atbrīvot pret 200 tūkstošu eiro drošības naudu.

KNAB Magoni tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu. Biroja pārstāve Laura Dūša iepriekš informēja, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta daļas par kukuļa - materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai, ja pārkāpums izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts.

Par šo pārkāpumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Pēc Dūšas teiktā,

kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kukulis saņemts saistībā ar LDz meitasuzņēmuma «LDz ritošā sastāva serviss» (LDz RSS) iepirkumu.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks iepriekš norādījis, ka lietas ietvaros veiktas vairāk nekā 10 kratīšanas un nopratinātas vairākas personas

Portāls «Diena.lv» iepriekš ziņoja, ka iespējams, Magonis tiek turēts aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā LDz RSS nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest».

Iepirktās lokomotīves bijušas dažādā stāvoklī un to cena atšķīrusies, bet

katra no četrām lokomotīvēm maksājusi ap diviem miljoniem eiro un vairāk.

Divas no četrām iepirktajām dīzeļlokomotīvēm jau piegādātas. «LDz RSS» iepirkums par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi noslēdzās šā gada 7.aprīlī, tajā bijuši divi pretendenti un uzvarējis «Skinest», kas ir arī viens no galvenajiem lokomotīvju rezerves daļu piegādātājiem LDz, pateicoties uzņēmuma līgumiem ar ražotājiem Krievijā, raksta «Diena.lv».

Osinovskis Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR uzsvēris, ka konkurss par lokomotīvju iepirkumu noticis pēc visiem noteikumiem.

Ziņots arī, ka

KNAB 6.augusta vakarā veica kratīšanu Magoņa darba vietā un viņš aizturēts, ar automašīnu atgriežoties no Igaunijas.

LDz vadītājs no amata 7.augustā tika atbrīvots, un par viņa pienākumu izpildītāju iecelts LDz līdzšinējais valdes loceklis Aivars Strakšas.

«Lursoft» informācija liecina, ka Magonis bija LDz valdes priekšsēdētājs kopš 2005.gada. No 2003.līdz 2005.gadam vadījis LDz padomi.

LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.

Kādas vēl drošības naudas summas figurējušas?

Šobrīd nav zināms, kā rīkosies tiesa, taču iepriekš KNAB aizdomās turētās amatpersonas tika atbrīvotas pret dažādām summām. 2010.gadā bijušais AS «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons tika atbrīvots pret 71 143 eiro (toreiz 50 000 latu) drošības naudu. Pret šādu summu 2010.gadā cietumu izdevās pamest bijušajam Jūrmalas mēram Raimondam Munkevicam.

Pirms vairākiem gadiem no amata atstādināto Finanšu ministrijas (FM) ierēdni Vladimiru Vaškeviču atbrīvoja pret 85 372 eiro (toreiz 60 000 latu) drošības naudu, bet 2008.gadā bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams uz brīvām kājām tika apmaiņā pret 113 829 eiro (toreiz 80 000 latu) drošības naudu.