/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9603325t1h023a.jpg)
Saeimā izskatāmos likumprojektus par piecu īpašumu nodošanu biedrībai «Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome» varētu papildināt ar piebildi, ka īpašumi jāizmanto Latvijas ebreju kopienas interesēs.
Plāno noteikt, ka ebreju kopienai nodotie īpašumi būs jāizmanto šīs kopienas interesēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tās ir vienas no izmaiņām, ko paredz sagatavotie potenciālie, bet vēl neiesniegtie priekšlikumi likumprojektu izskatīšanai komisijā otrajā lasījumā. Saeimas Ārlietu komisijas apkopoto priekšlikumu formulējums ir provizorisks un vēl var mainīties.
Pārmaiņas varētu skart arī totalitāro režīmu formulējumu, kurš nepieciešams, lai skaidrotu, ka īpašumi tiek nodoti, lai mazinātu šo režīmu izraisītās vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām. Sākotnēji iesniegtajā variantā norādīts, ka netaisnīgās sekas radušās «nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā» Latvijā. Savukārt tagad plānots norādīt, ka šīs sekas radušās «nacistiskā totalitārā režīma veiktā holokausta un komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā» Latvijā.
Iecerēts arī izslēgt no likumprojekta normu, ka biedrība atbild par jebkādām turpmākām trešo personu prasībām pret Latviju par attiecīgo nekustamo īpašumu nodošanu.
Vasaras laikā pie likumprojektu pašreizējā variantā esošo juridiski strīdīgo jautājumu atrisināšanas strādāja Saeimas Juridiskā biroja, Ārlietu ministrijas un arī Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, iepriekš komisijas sēdē norādīja tās priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Kā ziņots, Saeima 24.septembrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus, kas paredz piecu īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ebreju kopienai paredzēts nodot ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Tāpat Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.