Nākotnē NATO sāks vairāk pielāgoties pasaules drošības situācijai, komentējot aizvadītā NATO samita rezultātus, prognozēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
Eksperts: Nākotnē NATO sāks vairāk pielāgoties pasaules drošības situācijai (1)
Eksperts norādīja, ka, lai arī NATO samita laikā paustie paziņojumi bija jau iepriekš prognozējami, kopumā panāktais rezultāts vērtējams kā «diezgan labs».
«Sarunas par NATO spēku izvietošanu galvenokārt notika kuluāros, taču panāktie rezultāti, un citu NATO dalībvalstu pārstāvju vizītes Baltijas valstīs - [Vācijas kancleres Angelas] Merkeles Latvijā, [ASV prezidenta Baraka] Obamas Igaunijā, - liecina, ka mūsu diplomātiskie pārstāvji ir darbojušies aktīvi.
Citas valstis ir spējušas uzklausīt un izprast mūsu situācijas nopietnību,»
uzskata Cepurītis.
Vienlaikus eksperts prognozēja, ka nākotnē gaidāma NATO transformācija, «kā to jau [NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs] Rasmusens bija ieskicējis».
«Notiks NATO pielāgošanās pasaules drošības situācijai, kāda izveidojusies pēc Krimas pārņemšanas un Ukrainas notikumiem. Atjaunosies NATO sākotnējā loma. Sākotnēji Alianse tika izveidota, lai ratu spēka balansu ar Padomju Savienību. Tagad izskatās, ka
viens no lielākajiem starptautiskās drošības apdraudējumiem atkal ir Krievija,»
sacīja Cepurītis.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi, kas pulcējušies uz samitu Velsā, piektdien apstiprinājuši ātrās reaģēšanas plānu, kas cita starpā paredz izveidot «īpaši augstas gatavības spēkus, kurus iespējams izvērst ļoti īsā laikā», paziņojis alianses ģenerālsekretārs Rasmusens.
Vienlaikus NATO apstiprinājusi savu spēku «pastāvīgu» klātbūtni alianses austrumu dalībvalstu teritorijā. Tā tiks nodrošināta ar rotācijas palīdzību, norādīja Rasmusens.