Rinkēvičs: NATO ir ieguvusi otro elpu (13)

«No personiskās vēstures viedokļa raugoties, Prāgas samits bija pirmais, kurā es piedalījos kā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs. Tajā Latvija saņēma uzaicinājumu iestāties NATO, kas pēc būtības nozīmē, ka arī uz mūsu valsti tiek attiecinātas NATO 5.panta garantijas. Šobrīd mēs redzam, ka šis ir samits, kurā praktiski lemts un runāts par konkrētiem pasākumiem Baltijas un Melnās jūras valstu drošības stiprināšanai. Mēs redzam, ka situācijā, kāda pašlaik ir Eiropā, NATO ir ieguvusi otro elpu,» uzskata ministrs.

«Atkal ir aktuāls jautājums par savas teritorijas un dalībvalstu aizsardzību, atkal ir jautājums, ka faktiski ir valstis, kas mēģina revidēt starptautiskās drošības sistēmas un starptautiskās tiesības, un, no tāda viedokļa raugoties, šis ir viens no būtiskākajiem NATO samitiem,» piebilda Rinkēvičs.

Vaicāts par NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena sacītā - ja agresori pat tikai domās par uzbrukumu vienam sabiedrotajam, tiem būs jāstājas pretī visai aliansei - realizēšanu, ministrs norādīja, ka ir ticis pausts «ļoti skaidrs vēstījums».

«Visi šie soļi, par kuriem ir vienojusies alianse, tiks pildīti. Parādīsies reāli spēki, kuru uzdevums būs atbildēt agresoram nepieciešamības gadījumā. Mēs gatavojam arī cita veida pasākumus, par kuriem esam jau diezgan daudz runājuši, - tā ir gan infrastruktūras stiprināšana, gan mācību organizēšana ar ASV un Eiropas valstu karavīru dalību,» sacīja Rinkēvičs, atzīstot - ja situācija turpinās pasliktināties, būs «jauni, vēl spēcīgāki lēmumi».

Komentējot lēmumu par ātro reaģēšanas spēku izveidi, ministrs norādīja, ka NATO 5.pants tiek apskatīts plašākā nozīmē, tostarp diskutēts par mēģinājumiem destabilizēt situāciju, izmantojot «zaļos vīriņus» un provokatorus.

Savukārt, lūgts komentēt NATO samita laikā pausto viedokli, ka nepieciešams pilnveidot konfliktu novērošanas mehānismus, Rinkēvičs aicināja atcerēties, ka pēc Malaizijas aviokompānijas «Malaysia Airlines» pasažieru lidmašīnas notriekšanas nedz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, nedz izmeklētāji netika pielaisti pie notikuma vietas.

«Tas tikai liecina, ka ir jāskatās, kādus vēl papildu pasākumus mēs varam īstenot, kādas garantijas EDSO dalībvalstis var dot un kādas papildu darbības var veikt. Pretējā gadījumā tādiem novērotājiem nav īsti jēgas. Par šiem jautājumiem mēs diezgan atklāti runājām,» atzina Rinkēvičs, piebilstot, ka šajā jautājumā «ātru un visiem pieņemamu risinājumu nebūs».