Fotostāsts: Kuba - valsts, kur cilvēki iet baznīcā, bet piedalās maģiskos rituālos

Viena no tradicionālo rituālu atbalstītājām ir arī 50 gadus vecā Njurka Mola. Viņas nelielajā dzīvoklī daudzdzīvokļu namā vienā no Havanas rajoniem ierīkots altāris, pie kura viņa regulāri izlūdzas vadību un palīdzību no savu senču gariem. Rituāla laikā tiek kūpināts vīraks un visapkārt ir arī cigāru dūmi.

Pa dienu skolotāja, brīvajā laikā - maģisku rituālu veicēja

Njurka Mola, kura ikdienā ir skolotāja bērnu aprūpes dienas centrā Havanā, brīvajā laikā santerijas ticībā ir viena no «krustmātēm», un viņas palīdzību un padomu saziņā ar garu pasauli lūdz arī daudzi citi ļaudis. Tādējādi nelielais Molas dzīvoklis kļuvis par neoficiālu templi šīs ticības piekopējiem.

Kubas santerijas ticība cēlusies no Jorubas ticības, kuru uz Kubu no Rietumāfrikas savulaik atveda vergi.

Njurka Mola, neskatoties uz savu aizraušanos ar santerijas rituāliem, sevi uzskata arī par katoļticīgo. Uz baznīcu viņa dodas vismaz divas reizes mēnesī.

Kubā šajā nedēļas nogalē (no 19. līdz 22. septembrim) viesosies Romas katoļu baznīcas galva pāvests Francisks.

Njurka Mola skaidro, ka tas viņai ir liels notikums un viņa esot liela pāvesta atbalstītāja. Taču sieviete arī atklāj, ka vēlētos, lai pāvests atzīsts santerijas nozīmi kubiešu garīgajā dzīvē.

«Visās santerijas manifestācijās pārstāvēts arī katolicisms. Galu galā abām šīm reliģijām ir viens un tas pats mērķis: tuvināties Dievam,» viņa saka.

Santerijas ticībā apvienoti gan katolicisma, gan Jorubas elementi, un daudzi kubieši sevi identificē ar abām reliģijām un to tradīcijām.
Baznīca pret šo praksi bijusi toleranta, taču norobežojas.

Neskatoties uz to, ka gan katolicisms, gan santerija ir monoteistiskas (atzīst tikai vienu dievu), tām nav kopēja izcelsme. «Kubiešiem piederība katoļticībai vienlaikus ar piederību santerijai nav nekas pretrunīgs. Tā tas ir tikai mums,» atzīst Gilberts Valkers. Viņš ir priesteris no Misisipi, kurš Kubā strādā jau pēdējos 12 gadus. «Lai gan santerija izmanto kristiešu simbolus, šajā praksē trūkst kristiešu ticības satura,» viņš skaidro.

Garīdznieks atzīst, ka Havanā santerijas ceremonijās regulāri piedalās līdz pat puse katoļu baznīcēnu.

Lielas cerības uz pāvestu Francisku

Neskatoties uz baznīcas noraidošo attieksmi, daudzi santerijas piekritēji cer, ka laika gaitā situācija mainīsies, ņemot vērā, ka Francisks ir pirmais no Latīņamerikas valstu reģiona izvēlētais pāvests. Līdz ar to tiek cerēts, ka viņam varētu būt lielāka izpratne un tolerance pret vietējām tradīcijām. Taču pagaidām Vatikāns santeriju neatzīst pat par reliģiju, un pāvestam viņa vizītes laikā nav ieplānotas tikšanās vai pasākumi ar šīs reliģijas piekopējiem.