/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/15/9610676t1h1a9d.jpg)
NATO palielinās klātbūtni alianses austrumu dalībvalstīs, attīstot «trieciengrupas» bruņotos spēkus, kas varēs operatīvi atbildēt uz draudiem «ļoti īsā laikā», pirmdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Rasmusens apsola: NATO palielinās klātbūtni Austrumeiropā (103)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šo trieciengrupu sabiedrotie nodrošinās rotācijas kārtībā, un tajā tiks iekļauti vairāki tūkstoši karavīru, kas būs gatavi reaģēt tur, kur tas būs nepieciešams, ar gaisa, jūras un īpašo spēku atbalstu,» Briselē sacīja alianses ģenerālsekretārs.
Sagatavojot «uzņemšanas objektus», iekārtas un piegādes, kā arī uz vietas nodrošinot ekspertus, karavīri varēs «ceļot viegli, bet triecienu dot spēcīgi, ja tas būs nepieciešams», uzsvēra Rasmusens.
«Tas nozīmē redzamāku NATO klātbūtni austrumos tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,» viņš norādīja, vienlaikus uzsverot, ka alianse nepārkāps 1997.gadā ar Krieviju noslēgto līgumu, kas ierobežo alianses klātbūtni reģionā.
Lems jau šonedēļ
Sagaidāms, ka NATO līderi triecienspēku izveidi oficiāli varētu apstiprināt jau šīs nedēļas laikā.
Rasmusens izteicās, ka tas no NATO puses nenozīmē agresiju. «Šis lēmums pieņemts ne jau tāpēc, ka NATO vēlas kādam uzbrukt. Tas ir tāpēc, ka briesmu un draudu klātbūtne ir jūtamāka un redzamāka.
Un mēs darīsim visu, kas nepieciešams, lai mūsu sabiedrotos aizsargātu,» paziņoja Rasmusens.
Kā ziņots, ASV prezidents Baraks Obama un citu NATO valstu pārstāvji ceturtdien ieradīsies uz samitu Velsā, kur tiks spriests par to, kā aliansei uz Krievijas agresīvo politiku reaģēt ilgtermiņā un kā tas ietekmē drošības situāciju Eiropā.
Karavīrus nodrošinās pašas dalībvalstis
Rasmusens informēja, ka trieciengrupām nepieciešamos karavīrus rotācijas kārtībā varētu nodrošināt 28 NATO dalībvalstis. Triecienspēki plānoti, lai, pēc Rasmusena teiktā, NATO dalībvalstis varētu aizsargāties pret jebkādiem draudiem, tai skaitā Krieviju.
Kopš Krimas aneksijas martā Polija un citas Austrumeiropas valstis prasījušas NATO ieņemt aktīvāku un redzamāku lomu to aizsardzībā. Citas valstis bijušas piesardzīgākas, paužot, ka nevēlas apdraudēt 1997. gadā noslēgto vienošanos ar Krieviju, saskaņā ar kuru NATO apņemas būtiski un ilgtermiņā nepalielināt savus spēkus Austrumeiropā.