/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9616965t1h951a.jpg)
Šodien, Baltijas ceļa 25.gadadienā, pie Latvijas Saeimas ēkas tika iestādīts Baltijas valstu vienotības koks. Tāds pats koks simboliski tiek iestādīts arī pie parlamenta ēkām Lietuvā un Igaunijā.
Pie parlamenta ēkas iestāda Baltijas vienotības koku (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā vienotību simbolizēs osis. Kā uzrunā klātesošajiem atzina Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (V), pirms 25 gadiem notikusī miermīlīgā protesta akcija šodien atgādina par svarīgākajām vērtībām, kuras Baltijas valstu tautas aizstāvējušas - mieru, drošību un stabilitāti. Āboltiņa norādīja, ka šīs vērtības ir aktuālas arī šodien, it īpaši Ukrainas krīzes kontekstā.
Spīkere izteica pateicību visiem tā laikā Baltijas ceļa līderiem un dalībniekiem, ar kuru palīdzību Baltijas valstis tapa sadzirdētas pasaulē.
Deputāte Baltijas ceļu nodēvēja par patiesības ceļu un piemēru tam, ka cilvēki ir tie, kas nosaka likteni - ne tikai savu, bet arī valsts.
Savukārt Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) minēja, ka protesta akcija toreiz izgaismoja Molotova-Ribentropa pakta slēpto dokumentu saturu attiecībā uz Baltijas valstīm. Baltijas ceļš kalpoja par miera kultūras piemēru un iezīmēja cilvēcības uzvaru pār totalitārismu.
Vucāns minēja, ka patlaban esošā Baltijas valstu sadarbība ir racionāla un vērsta uz reģiona konkurētspējas un iedzīvotāju labklājības celšanu.
Kā ziņots, šodien aprit 25 gadi, kopš trīs Baltijas valstis - Lietuva, Latvija un Igaunija - sadevās rokās, veidojot unikālo Baltijas ceļu.
1989.gada 23.augusta demonstrācija pievērsa pasaules uzmanību Molotova-Ribentropa noziedzīgā pakta parakstīšanas 50.gadadienai, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā, tādējādi pieņemot lēmumu par daudzu tautu likteņiem.
Trīs Baltijas valstis pārsteidza pasauli - aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot 600 kilometrus garu ķēdi no Tompea pils pakājes Tallinā līdz Ģedimina torņa pakājei Viļņā, pa ceļam šķērsojot Rīgu un Daugavu.
Baltijas ceļa gājēji teica cits citam: «Par brīvību - jūsu un mūsu! Par cieņu pret nāciju tiesībām uz pašnoteikšanos, dzimto valodu un dzimto zemi.»
Demonstrācijas lielākais panākums bija PSRS piekāpšanās triju Baltijas valstu iedzīvotāju kopējā protesta priekšā, atzīstot savus pagātnes noziegumus. PSRS oficiāli atzina Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno protokolu esamību un 1989.gada 24.decembrī to pasludināja par spēkā neesošu. 2009.gada 30.jūlijā Baltijas ceļa dokumentālais mantojums tika iekļauts UNESCO «Pasaules atmiņas» starptautiskajā reģistrā.