/nginx/o/2018/07/15/9617411t1h1cb2.jpg)
Latvija var zaudēt Eiropas Savienības fondu naudu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektā un ieguldītie desmiti miljonu eiro būs jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas joprojām nav atbalstījušas pērn notikušo projekta sadārdzinājumu par 16,5 miljoniem eiro. Līdz ar to šobrīd Latvijas atbildīgās amatpersonas cer, ka izdosies saglabāt vismaz sākotnēji piešķirto ES fondu naudu.
Vasaras vidū Valsts vides dienests lauza līgumu ar «Skonto būvi». Iemesls – uzņēmējs neesot gatavs attīrīt dīķus noteiktās līguma summas ietvaros. Strīdus objekts – gudrona daudzums dīķos.
Dienests uzskata, ka neatkarīgi no izsmeltā gudrona daudzuma puses esot vienojušās par konkrētu cenu. Savukārt «Skonto būve» uzstāj, ka dienestam jāmaksā par padarīto.
«Valsts vides dienests pašlaik īsti nesaprot, ko viņš īsti grib tīrīt, cik daudz. Pieņemsim, Ziemeļu dīķī ir 90 000 kubikmetru piesārņotās grunts, bet viņi tur vēlas tīrīt 7051 kubikmetru. Tas ir ierakstīts mūsu līgumā. To viņi sauc par orientējošu skaitli. Tā ir apzināta uzņēmēja maldināšana,» uzskata «Skonto būves» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Savukārt Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova pauž savu personīgo viedokli par notiekošo: «Tas, ko es pilnīgi noteikti redzu līdzšinējās sadarbības laikā ar «Skonto būvi», ka uzņēmējs nav īsti sapratis objekta sarežģītību un to līgumu, ko tas ir noslēdzis.»
Rāvja un Koļegovas paraksti stāv uz pērn veiktajiem līguma grozījumiem. Taču abu izpratne par vienošanos ir atšķirīga.
«Skonto būve» pavasarī aplēsa, ka visa gudrona izsmelšana izmaksātu vēl apmēram 11 miljonus eiro papildus iepriekš nolīgtajiem teju 42,67 miljoniem eiro. «Ņemot vērā, ka Eiropas Komisija jau bija kritiska un vēl joprojām ir kritiska par sākotnējo sadārdzinājumu, šis
otrais papildu finansējuma pieprasījums vienkārši nav iespējams,»
norāda Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
29 miljoni eiro bija sākotnējās projekta izmaksas. 70% no tām bija plānots segt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Valsts maksātu vien 8,7 miljonus eiro. «Skonto būve» saņemtu lauvas tiesu no šīs summas - 28,5 miljonus eiro. Taču
apmēram trīs gadus pēc līguma noslēgšanas būvuzņēmējs paziņoja, ka gudrons izrādījies citādāks nekā iepriekš domāts.
Kaut arī atbildīgās ministrijas nolīgtā advokātu biroja «Magnusson» atzinumā bija lasāms, ka nav tiesiska pamata veikt grozījumus līgumā ar «Skonto būvi», amatpersonas lēma citādāk. Pērn kopējās projekta izmaksas pieauga vēl par 16,5 miljoniem eiro, nu jau sasniedzot 45,5 miljonus eiro.
Taču nav pārliecības, ka šo peripetiju rezultātā valsts nezaudēs Eiropas Savienības fondu naudu. Tas radītu nopietnu iztrūkumu valsts budžetā.
«Līdz šim brīdim mēs joprojām atbildam EK uz jautājumiem. EK nav ļoti pārliecināta par pamatotību, par dažādiem aspektiem – izcenojumiem, līguma grozījumiem, visām tām lietām, kas ir notikušas. Tā saruna ar EK faktiski ir par sākotnējiem, lai mēs saņemtu kaut vai tos 18 – 20 miljonus eiro, kas ir šobrīd ieguldīti par nepabeigtu objektu,» norāda Rancāne.
«Skonto būvei» šobrīd samaksāti 26,47 miljoni eiro.
Valsts vides dienests apņēmies izsludināt jaunu iepirkuma konkursu. Tas cer, ka uzvarētājs darbus varētu pabeigt par atlikušajiem un «Skonto būvei» neizmaksātajiem 16,2 miljoniem eiro. Taču maz ticams, ka tā notiks. Dažus uzdevumus, kas bija sākotnējā līgumā ar «Skonto būvi», grozījumos nācās izsvītrot. Pērn to darīja, lai, saskaņā ar iepirkumu likumu iekļautos maksimāli pieļaujamajās projekta izmaksu robežās. Taču neapmierinātību par šādu rīcību izrādījušas EK amatpersonas. Līdz ar to,
visticamāk, darbu apjomu nāksies palielināt un arī nākamais uzņēmējs vēlēsies par tiem saņemt samaksu.
Koļegova gan norāda, ka «mēs ceram un mūsu šā brīža prognozes liecina, ka šāds sadārdzinājums nav sagaidāms, bet to mēs droši varēsim zināt tikai tad, kad būs iepirkums».
Rāvis nenoliedz, ka arī jaunajā iepirkumā varētu piedalīties Valsts vides dienesta izbrāķētā «Skonto būve». Taču noliedz to, ka pašreizējā situācija varētu būt abu pušu teātris, kas galarezultātā «Skonto būvei» tomēr ļautu nopelnīt vēl vairāk. «Pašlaik Valsts vides dienests plāno taisīt jaunu tenderi, un tur atkal visi tie darbi, kas mums bija izņemti ārā, tiks salikti atpakaļ. Izskatās pēc afēras. Sāk izskatīties tas pēc kaut kādas afēras, kaut kāda izdevīga līguma kārtošanas sev izdevīgam uzņēmumam,» uzskata Rāvis.
Kamēr visa uzmanība pievērsta «Skonto būvei»,
nepamanīts palicis vēl kāds aspekts. Tās ir amatpersonas, kas ar saviem lēmumiem ļāvušas projektu sadārdzināt līdz augstākajam slieksnim un radījušas risku pilnībā zaudēt Eiropas Savienības fondu naudu.
Taču amatpersonu atbildības izvērtēšana šobrīd neesot prioritāte. «Ja mēs redzēsim, ka ir nodarīts kaitējums valsts interesēm, tad attiecīgi vai nu vērsīsimies pie attiecīgajām organizācijām, kas varētu izvērtēt, kurā laikā un kādi pārkāpumi ir veikti. Šobrīd mums primāri ir novērst šo kaitējumu un saglābt valsts līdzekļus,» norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).