Ugunsdzēsējs: ņemot vērā platību, grūti noteikt, kur Rīgas pils sāka degt

Liecinieks norādīja, ka neko daudz par ugunsgrēku nevar pastāstīt, uzsverot, ka tajā naktī viņš «dzēsa jumtu». Arī laiku, kad bija izsaukums doties uz Rīgas pili, liecinieks precīzi neatcerējās, pieļaujot, ka tie varētu būt apmēram plkst.19 vai plkst.20 vakarā.

Dūmi pilī nāca no jumta, paskaidroja ugunsdzēsējs, piebilstot, ka patlaban nevar īsti atcerēties. Liecinieks skaidroja, ka viņiem tika dots uzdevums apstādināt degšanu vienā posmā jumtā. Ugunsdzēsēji, lai nokļūtu uz jumta, gāja cauri pagalmam un tad pa stalažām augšā. Pagalmā ugunsdzēsēji iekļuva no Rīgas pils laukuma puses.

Viņš izteicās, ka, ņemot vērā tik lielu platību, kura dega, ir grūti noteikt, kas bija ugunsgrēka iemesls un kur tas izcēlās, bet pieļāva, ka tie varētu būt bēniņi. Glābējs liecināja, ka, dzēšot jumtu, ugunsdzēsēji bija iegājuši arī pils bēniņos.

Liecinieks papildināja, ka nevar komentēt, cik ļoti ugunsgrēkā bija cietusi grīda zem jumta, jo tā bijusi noklāta ar oglēm, kas kritušas no jumta. Advokāts Viktors Tihonovs vairākkārt lieciniekam mēģināja jautāt par vēja virzienu tajā vakarā un tā iespējamo ietekmi, tomēr glābējs neko daudz par to nevarēja komentēt.

Liecinieks Māris Strādnieks sacīja, ka, ierodoties notikuma vietā, bija uzdevums kāpt pa stalažām uz augšu un dzēst jumtu tajā daļā, kas tuvāk Vanšu tiltam. Trešais glābējs liecībās skaidroja, ka ugunsgrēka platība bija liela, tāpēc viņš nevar komentēt, kurā vietā ugunsgrēks izcēlās, papildinot, ka viņš bija ļoti noguris un pēc tam negāja plašākā apgaitā pa teritoriju.

Liecinieks sacīja, ka, ierodoties notikuma vietā, viņam bijis dots uzdevums mēģināt piekļūt tuvāk liesmām no stalažām pils pagalma pusē. Līdz jumtam pa stalažām gluži nevarēja tikt, līdz ar to mēģināja rast ērtāku lokāciju, sacīja ugunsdzēsējs, piebilstot, ka pilī ir ļoti sarežģīts plānojums.

Jautāts, kāpēc ugunsdzēsēji uzreiz nekāpa augšā pa centrālajām telpām, lai dzēstu ugunsgrēku, liecinieks uz to nevarēja atbildēt. Viņš norādīja, ka trepes «atklāja» dzēšanas laikā.

LETA jau vēstīja, ka kopumā plānots nopratināt 100 lieciniekus.

Savukārt 9.martā lietā tika nolasīta apsūdzība. Apsūdzētie savu vainu neatzīst.

Jau ziņots, ka tiesa apmierināja krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu uzņēmumam «Re&Re», pilnsabiedrībai SBRE un uzņēmumam «Friteks LV». Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta. SBRE bija arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt «Re&Re» - 946 744 eiro apmērā.

Lietā apsūdzētas trīs personas - Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rībs, Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs. Vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu. Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Iepriekš izskanējusi informācija, ka ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar leņķa slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši. Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.

Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti. Tikmēr VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā.