Līdz ar Gresti tika notiesāti arī «Al Jazeera» angļu redakcijas Kairas biroja vadītājs Muhameds Fahmi, kurš ir gan Ēģiptes, gan Kanādas pilsonis, un producents Bahers Muhameds.
Grestem un Fahmi tiesa piesprieda septiņu gadu cietumsodu, bet Muhamedam - desmit gadu cietumsodu.
Janvārī apelācijas tiesa šo spriedumu atcēla un uzdeva lietu izskatīt no jauna.
Februārī žurnālisti tika atbrīvoti no ieslodzījuma, un Grestem, kurš starplaikā bija ieguvis arī Latvijas pilsonību, atļāva no Ēģiptes izbraukt.
Atkārtotajā prāvā viņš tika tiesāts aizmuguriski un sprieduma nolasīšanas brīdī tiesas zālē neatradās.
Uz apsūdzēto sola bija vienīgi Fahami un Muhameds.
Arī Fahmi atteicās no Ēģiptes pilsonības, cerot, ka viņam kā Kanādas pilsonim arī tiks dota atļauja izceļot, taču varasiestādes tam nepiekrita.
Tiesa sestdien paziņoja, ka «pēc vispusīgas lietas izskatīšanas» tā konstatējusi, ka trijotne esot «izplatījusi nepatiesas ziņas» un ka viņi neesot nekādi žurnālisti, jo darbojušies bez jebkādām varasiestāžu atļaujām un licencēm.
Trīs gadus ilgi cietumsodi piespriesti arī trim šajā lietā apsūdzētajiem ēģiptiešu studentiem.
Prāva, kas izpelnījusies cilvēktiesību un preses brīvības aizstāvju nosodījumu, tiek uzskatīta par izpausmi Kairas konfliktam ar Kataru, kas atbalsta Musulmaņu brālību un kuras teritorijā bāzēts «Al Jazeera».
Reaģējot uz sestdienas spriedumu, «Al Jazeera» paziņoja, ka tas «nepakļaujas nekādai loģikai un veselajam saprātam».
«Visa lieta bija pārmērīgi politizēta un netika izskatīta brīvi un godīgi,» norādīja televīzijas kanāla pārstāvis, piebilstot, ka tas ir uzbrukums preses brīvībai.
Sašutumu par spriedumu sestdien pauda arī Austrālijas ārlietu ministre Džulija Bišopa.
Viņa norādīja, ka jau runājusi ar Gresti un ka izmantos visus diplomātiskos līdzekļus, lai panāktu viņa attaisnošanu.