Reigana preses sekretāra Breidija nāvi atzīst par slepkavību (1)

Tika veikta Breidija «autopsija un tā atklāja, ka nāves cēlonis ir šauta brūce un tās izraisītās sekas, un par nāves iemeslu tika atzīta slepkavība», informēja Vašingtonas policija.

Policija, ASV prokuratūra un Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) atjauno lietu, norādīts paziņojumā, kas nozīmē, ka teorētiski pret Reigana atentāta mēģinājuma īstenotāju Džonu Hinkliju var izvirzīt jaunas apsūdzības.

Breidija ģimene paziņojumā ASV medijiem iepriekš pavēstīja, ka viņš miris «pēc vairākām veselības problēmām».

1981.gada 30.martā notikušajā atentāta mēģinājumā pret jauninaugurēto prezidentu Reiganu, kuru sarīkoja Džons Hinklijs pie Vašingtonas viesnīcas «Hilton», tika ievainoti četri cilvēki, tai skaitā Reigans un Breidijs.

Breidijs guva nopietnu ievainojumu galvā, kura dēļ viņš tika daļēji paralizēts un pasliktinājās viņa dikcija. Lai gan Breidijs nespēja atgriezties darbā, viņš tomēr saglabāja Baltā nama preses sekretāra titulu Reigana prezidentūras laikā.

Breidijs un viņa sieva Sāra ieņēma vadošu lomu kampaņā par stingrākiem šaujamieroču kontroles likumiem ASV, un šī kampaņa tika nosaukta par Breidija kampaņu. 1993.gada novembrī toreizējais ASV prezidents Bils Klintons parakstīja Breidija likumu par aizsardzību pret šaujamieroču vardarbību, kurš paredz pārbaudīt pagātni katram cilvēkam, kas iegādājas šaujamieroci no licencēta mazumtirgotāja Savienotajās Valstīs.

Kopš šī likuma pieņemšanas vairāk nekā diviem miljoniem personu ar šaubīgu pagātni tika aizliegts iegādāties šaujamieroci, paziņoja Breidija kampaņas prezidents Dens Gross.

Hinkliju, kurš bija iegādājies pistoli lombardā Teksasas štatā un apgalvoja, ka ar atentātu pret Reiganumēģinājis atstāt iespaidu uz aktrisi Džodiju Fosteri, tiesa atzina par nepieskaitāmu. 59 gadus vecais Hinklijs tagad dzīvo psihiatriskā slimnīcā Vašingtonā, bet ar tiesas atļauju regulāri apmeklē savu māti Virdžīnijas štatā.