«NP Foods»: «Ir» kontu apķīlāšana apliecina, ka caurumi likumos apdraud uzņēmējdarbību Latvijā (13)

«Šis gadījums stiprina bažas par Latvijas tiesu sistēmas bezspēcību, likumu un citu normatīvo aktu nepilnībām, kas apdraud gan ražojošos uzņēmumus, gan, kā tagad atklājas, arī mediju darbību Latvijā. Arī Ārvalstu investoru padome ir vairākkārt norādījusi uz to, ka Latvijas uzņēmumi nav pietiekoši aizsargāti pret ļaunprātīgiem uzbrukumiem, un tas var negatīvi ietekmēt investīciju projektus Latvijā,» norādīja Gulbis.

Viņš atgādināja, ka Latvijas saldumu ražotāji AS «Laima», AS «Staburadze» un SIA «NP Foods» - kopumā 26 Latvijas uzņēmumi, jau pirms nedēļas vērsās ar iesniegumu pie valsts atbildīgajām amatpersonām Saeimā, aicinot aktīvi rīkoties, lai novērstu mēģinājumus negatīvi ietekmēt ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu darbību. Iesniegumā norādīts arī uz nepieciešamību pilnveidot Civillikuma un Civilprocesa normas, lai pasargātu uzņēmumus no iespējamiem ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt uzņēmumus un apdraudēt to darbību.

Iesniegumā Saeimai norādīts uz nepieciešamajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri tieši noteiktu tiesas pienākumu, lemjot jautājumu par prasības nodrošinājuma piemērošanu un atcelšanu, vērtēt gan prasītāja, gan atbildētāja argumentāciju.

Kā akcentē Gulbis, problēmas būtība slēpjas apstāklī, ka tiesu praksē ir izplatījusies tendence pieteikumu par prasības nodrošinājuma piemērošanu un atcelšanu skatīt šauri, nedodot vienlīdzīgas iespējas savas pozīcijas aizstāvēšanā arī atbildētājam, proti, ignorējot atbildētāja tiesības tikt uzklausītam, kas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātām tiesībām uz taisnīgu tiesu.

«Uzskatām, ka šajā gadījumā runa ir ne tikai par Latvijas nodokļu maksātāju un darba devēju interešu aizsardzību. Visi šie gadījumi turpina veidot priekšstatu par Latviju kā riska zonu uzņēmējdarbībai un kapitālieguldījumiem, mazinot uzticēšanos valsts varas rīcībspējai un taisnīgumam,» norādīja «NP Foods» vadītājs.

Kā ziņots, Rīgas Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, nolēmusi apķīlāt žurnāla «Ir» izdevēja AS «Cits medijs» aktīvus 22 979 eiro apmērā, biznesa portālu «Nozare.lv» informē «Cita medija» valdes locekle Gundega Grīnberga.

Lēmums par prasības nodrošināšanu nav pārsūdzams, aģentūrai LETA apstiprināja tiesas pārstāve Līva Tutina.

Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret «Ir» saistībā ar žurnāla pētnieciskajām publikācijām, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Tutina aģentūrai LETA norādīja, ka tiesas sēde šajā lietā vēl nav nozīmēta, turklāt šīs lietas tiesnešu sastāvs šobrīd ir atvaļinājumā.

Kā uzsver Grīnberga, «Ir» pilnībā noraida Sprūda prasību un tiesas lēmumu par aktīvu apķīlāšanu uzskata par nesamērīgu un demokrātiskā valstī nepieļaujamu uzbrukumu vārda brīvībai.

Viņa norāda, ka «šis ir pirmais mums zināmais gadījums Latvijas tiesu praksē, kad pret mediju vērstā prasībā par goda un cieņas aizskārumu tiesa piemēro mantisko nodrošinājumu jeb «iesaldē» izdevniecības līdzekļus, kaut gan lietas izskatīšana pēc būtības nav sākta un līdz ar to nav zināms, vai kompensācijas prasība ir pamatota».

Rīgas Centra rajona tiesas tiesneses Sandras Meliņas personā lēmumu par «Cita medija» naudas un mantas apķīlāšanu 22 979 eiro apmērā pieņēmusi, apmierinot Sprūda pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā, kurā pazīstamais maksātnespējas administrators šo summu norādījis kā vēlamo kompensāciju, vēršoties pret žurnāla «Ir» 2012.gada septembra publikāciju «Maksātnespējas ķēķis».

Civillieta pēc Sprūda prasības par goda un cieņas aizskaršanu ierosināta jau 2012.gada decembrī, taču tiesa pusotra gada laikā joprojām nav sākusi tās izskatīšanu pēc būtības.